Eksperti lielākās investīcijas nekustamajā īpašumā prognozē arī biroju ēkās

Bez dramatiskām izmaiņām. Tā eksperti novērtējuši investīcijas nekustamajā īpašumā pagājušajā gadā. Lai gan sākotnēji tika prognozēts īpašuma cenu un arī darījumu skaita kritums, investīciju apjoms Baltijā pārsniedzis viena miljarda eiro atzīmi, kas uzskatāms par standartu. Pašsaprotami sliktāk gājis viesnīcām un tiem tirdzniecības centriem, kuros nomnieki netirgo pirmās nepieciešamības preces, kamēr dzīvojamā fonda attīstība gājusi uz augšu.

Lai gan Covid 19 nenoteiktības apstākļos esam aicināti pēc iespējas strādāt attālināti, SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš prognozē, ka tieši biroji būs viena no jomām, kas Latvijā piedzīvos attīstību.

Jānis Ozoliņš teic, ka daudzi projekti jau pašlaik ir tuvu būvatļauju saņemšanai, bet daļa gan tā arī palikšot saprojektēti papīros, jo pastiprināsies konkurence par nomniekiem.

Tikmēr pretējās domās ir Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs un īpašumu tirgus kompānijas "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits, kurš biroju segmentā izaugsmi neprognozē.

Savukārt jaunas dzīvojamās platības gan tirgū turpināšot parādīties, vērtē Aigars Šmits, jo dzīvokļi ir pieprasīti, Rīgā arī bankas dod kredītus, turklāt pašlaik esam visai tālu no nozares bieda – cenu burbuļa. Sērijveida dzīvokļu kvadrātmetra cena ir virs 800 eiro, kas ir divreiz mazāk nekā «treknajos gados» un pat nesasniedzot būvniecības izmaksas. Taču līdz ar jauno īres likumu, kas līdzsvaro namsaimnieku tiesības pret īrniekiem, varētu augt investoru interese par Skandināvijā izplatīto īres namu būvniecību.

Jānis Ozoliņš no SEB bankas stāsta, ka daži skandināvu investori jau izveidojuši īres tirgus portfeļus.

Lai gan dažos īpašuma segmentos jautājumu patlaban ir vairāk nekā atbilžu, ārvalstu investori uz tirgu skatās ļoti ieinteresēti. Tā vērtē bankas «Luminor» nekustamo īpašumu finansēšanas eksperts Uģis Počs, sakot, ka Baltijas valstīs investīcijas ir ar lielāku atdevi nekā pārējā Centrāleiropā un Skandināvijā.

Īpašuma tirgus zinātāji stāsta, ka tirdzniecības platību gan vismaz Rīgā ir jau gana, turklāt tirgū baumojot, ka veikalos brīvi ir vismaz simt tūkstoši kvadrātmetru.