Tieši pirms nedēļas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sāka pieņemt iesniegumus eksportējošo uzņēmumu valsts subsidēto darba algu programmā. Vēl pirms tam atbalstam varēja pieteikties tūrisma nozarē strādājošie uzņēmēji. Aģentūra pieteikumus sola izvērtēt mēneša laikā, bet jau tagad secināms: eksportējošie uzņēmumi par savu strādājošo pabalstīšanu interesējas naskāk nekā tūrisma nozare.

Pēc Eiropas Komisijas akcepta saņemšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra pirms nedēļas startēja atbalsta programmu eksportējošajiem uzņēmumiem. Nosacījumi paredz, ka atbalstam var pieteikties komersanti, kuru eksporta apmērs pērn sasniedza vismaz vienu miljonu eiro un kas saviem darbiniekiem maksāja vismaz 800 eiro algu. Kā papildu kritērijs tiek vērtēta Covid-19 ietekme uz uzņēmuma saimniecisko darbību, proti, ieņēmumiem šopavasar bijis jākrītas par vismaz piekto daļu. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 51 miljons eiro. Atbilstoši prognozēm uz naudu varētu pretendēt apmēram 350 uzņēmumu.

Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns atzīst, ka aģentūrai ir maza pieredze šāda atbalsta administrēšanā, bet tā sola mēneša laikā visus iesniegumus izskatīt, lai pēc akcepta dabūšanas piecu dienu laikā uzņēmumi jau tiktu pie naudas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdis Jānis Endziņš cer, ka Investīciju un attīstības aģentūra atbalsta gribētāju pieteikumus spēs gana ātri izskatīt, savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs akcentē jau pandēmijas sākumā pausto, ka darba devēji gribētu valsts atbalstu redzēt nevis tikai pāris nozarēs, bet daudz plašākā mērogā, jo krīze skārusi ne tikai tūrismu un eksportētājus.

Te gan jāpiebilst, ka ar atkārtotu brīdinājumu valdībai klajā nākusi Fiskālās disciplīnas padome. Ņemot vērā, ka valsts atbalsta apjoms Covid-19 krīzes mazināšanai ir sasniedzis jau 9% no iekšzemes kopprodukta, padome aicina valdību ierobežot jaunus ekonomikas stimulēšanas pasākumus un sākt domāt par pakāpenisku valsts parāda samazināšanu. Padome norāda, ka šā gada jūlijā nodokļi budžetā tika iekasēti vairāk nekā pērnajā jūlijā. Arī speciālais budžets pildās salīdzinoši labi. Līdz ar to ar lielu varbūtību varot secināt, ka nodokļu ieņēmumu zemākais punkts Latvijai jau ir aiz muguras. Spēcīgā fiskālā atbalsta sekas būs ievērojamas parādsaistības valstij, uzsver Fiskālās disciplīnas padome, arī piebilstot, ka atbalsta uzraudzība nav gana efektīva.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.