Latvijā gada inflācija martā sasniedza 11,5%. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākais cenu kāpums bija pārtikai un ar mājokli un transportu saistītiem izdevumiem. Kā cenu celšanās ietekmēs mājsaimniecību patēriņu un kuras nozares pieprasījuma samazināšanos izjutīs visvairāk?

Šogad cenas Latvijā augs straujāk nekā ienākumi, tāpēc mājsaimniecību pirktspēja samazināsies. Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē - labā ziņa ir tā, ka Covid pandēmijas laikā daļai iedzīvotāju palielinājušies uzkrājumi, bet gaidāmas izmaiņas patēriņa struktūrā.

Aptauju par iedzīvotāju finansēm martā veica "Swedbank" Finanšu institūts. Tā eksperte Evija Kropa stāsta, ka 66% aptaujāto ar bažām lūkojas uz savu finanšu stabilitāti. Visbiežāk mājsaimniecības izvēlas divas stratēģijas - rūpīgāk plāno finanses un pārskata esošos tēriņus, lai samazinātu izdevumus.

Pēc diviem Covid pandēmijā pavadītiem gadiem, kas smagi skāra viesnīcu un restorānu nozari, tagad nozarei jaunus izaicinājumus rada energoresursu un citu cenu celšanās. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste skaidro, ka šobrīd Ukrainas kara dēļ tiek atceltas viesnīcu rezervācijas.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta - aptauja liecina, ka ne visi iedzīvotāji gatavojas taupīt. Tā kā inflācija samazina naudas vērtību, daļa sabiedrības naudu ir gatava arī tērēt.

Privātajam patēriņam ir liela nozīme arī ekonomikas izaugsmē. Pandēmijas laikā lielākie zaudētāji bija izmitināšanas un ēdināšanas nozares, māksla un izklaide.