Par Latvijas valsts tēla veidošanu savulaik atbildēja Latvijas institūts, pirms pusotra gada šis darbs tika uzticēts Latvijas investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Aģentūras izsludināja konkursu par jaunā valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrādi pusmiljona eiro apmērā, bet, saņemot sūdzības par iepirkuma konkursa nolikumu, Iepirkumu uzraudzības birojs septembrī konkursu atcēla. Vai līdz ar to darbs pie valsts tēla veidošanas apstājies?

LIAA Valsts tēla nodaļas vadītāja Šarlote Līduma stāsta, ka, neskatoties uz atcelto iepirkuma konkursu, darbs pie valsts tēla koncepcijas turpinās. Pirms gada janvārī vairāk nekā 100 dažādu nozaru eksperti piedalījās dizaina domāšanas darbnīcu ciklā un nolēma valsts tēla veidošanā attīstīt konceptu „Misija – Latvija” jeb ideju par Latviju kā valsti, kur top risinājumi globāliem izaicinājumiem.

Šarlote Līduma no LIAA stāsta, ka pirmā Latvijas misija būs „Jūra 2030”. Tās ietvaros tiks veidot stāsti par inovācijām un projektiem ūdens resursu jomā.

Komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis vērtē, ka valsts tēla veidošana ir process, kas nepārtraukti attīstās un no saukļiem, skaistiem vārdiem un kampaņām jāvirzās uz darbiem.

Valsts tēla veidošanas mērķis ir veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību dažādās jomās, arī ekonomikā. Luminor bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš vērtē, ka labs valsts tēls palīdz arī biznesā. Latvijas tēls ir uzlabojies, bet vēl neesam Zviedrijas vai Vācijas līmenī.

Vērtējot no ekonomiskā viedokļa, Igaunijas valsts tēls ir labāks nekā Latvijai, savukārt, Lietuvas konflikts ar Ķīnu, politiski atbalstot Taivānu, var būtiski ietekmēt Lietuvas ekonomiku.

Pirmo misiju „Jūra 2030”, kurā runās par planētas dzeramā ūdens krājumu saglabāšanu un atjaunošanu, valdība jau konceptuāli atbalstījusi. Kopumā valsts tēla izstrādē un mārketinga kampaņās trīs gadu periodā plānots ieguldīt ap 4 miljoniem eiro.