Kā Krievijas ekonomiku līdz šim ietekmējušas Rietumu noteiktās sankcijas?

Reaģējot uz Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā, Rietumu pasaule un sabiedrotie nākuši klajā ar virkni dažādu sankciju. Lai gan politiķi un analītiķi atzīst, ka karadarbību Ukrainā tūlīt tas nepārtrauks, tomēr ilgtermiņā tas radīs graujošas sekas. Ietekme manāma jau šobrīd.

Rietumu pasaule kopā ar vairākiem sabiedrotajiem uz Kremļa saimnieka Vladimira Putina rīcību reaģējuši ļoti asi. Valdības nosaka sankcijas, tikmēr uzņēmumi paziņo par izolēšanos no Krievijas vai aiziešanu no tās. Tas viss jau sit pa Krievijas kabatu. Ieskats daļā no sankcijām, kas pieņemtas pret Maskavu, kuras skaidro Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Pirmdiena Krievijā tika gaidīta ar bažām un tam arī bija pamats. Par to liecināja arī rindas pie bankomātiem, kas bija novērojamas jau neilgi pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Cilvēki pulcējās, lai censtos izņemt savus rubļu uzkrājumus un samainītu tos pret citām valūtām pirms rubļa vērtības strauja krituma. Pirmdien pat neatvērās Maskavas birža.

Spēkā stājās sankcijas Krievijas centrālajai bankai, kas liedz tai izmantot starptautiskās finanšu transakcijas, lai atbalstītu rubļa kursu. Tādējādi ļoti būtiski ierobežotas centrālās bankas iespējas izmantot savas 600 miljardu ASV dolāru vērtās rezerves, lai atbalstītu rubļa kursu, kurš jau pagājušajā nedēļā bija zemākajā vēsturiskajā līmenī. Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru pirmdienas rītā tirdzniecībā ārpus Krievijas krita par teju 30%. Krievijas Centrālā banka pirmdien pacēla procentlikmi no 9,5% līdz 20%.

Krievijā strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nākas pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem. Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka aizliedz mākleriem pārdot ārzemnieku īpašumā esošus Krievijas vērtspapīrus. Tāpat banka paziņojusi par līdzekļu iepludināšanu valsts bankās un ārvalstu valūtu darījumiem, lai atbalstītu iekšzemes finanšu institūcijas. Iedzīvotāji un uzņēmumi sankciju dēļ saskaras ar finansiālās situācijas pasliktināšanos, ko atzīst centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina.

Centrālās bankas vadītāja paziņoja, ka visas Krievijas bankas pildīs savas saistības pret klientiem, visi kontos esošie līdzekļi ir pieejami. Bankas nevar mainīt nosacījumus jau izsniegtajiem kredītiem un hipotēkām, tām arī ieteicams veikt kredītu restrukturizāciju un nesodīt klientus par kavēšanos. Krievijas finanšu infrastruktūra darbošoties bez pārtraukuma un Krievijas finanšu ziņojumapmaiņas sistēma varēšot aizstāt SWIFT sistēmu, savukārt starptautisko maksājumu sistēmu kartes turpinās darboties Krievijas iekšienē, teica Nabiuļina.

Kā telekanālam Doždj atzīst ekonomists Sergejs Gurijevs, centrālajai bankai noteiktās sankcijas ir iestūrēšana nezināmos un sarežģītos ūdeņos. Ja pirms to izziņošanas šķita, ka ietekme uz Krievijas ekonomiku varētu nebūt tik sāpīga, vismaz tūlītēji, tad pēc šīs sankcijas noteikšanas domas mainījušās.

Kā piebilda Gurijevs, citi norādot, ka valstij taču esot arī zelts, tomēr Gurijevs uzskata, ka šo zeltu pārdot būs ļoti grūti. Tas tādēļ, ka ja centrālā banka ir sankcionēta, tad kāda banka, kas no tās iegādāsies zeltu, var tikt sekundāri sankcionēta. Gurijevs skaidroja, ka atslēgšana no SWIFT ir vairāk simboliska, bet sankcijas pret centrālo banku ir daudz iedarbīgākas. Arī ASV Republikāņu senators Pets Tūmijs neuzskata, ka SWIFT ir pietiekami efektīvs solis. Viņš piedāvā savu skatu uz to, kādas sankcijas būtu jaievieš, lai Krievijas ekonomiku noliktu uz ceļiem.

Būtiska esot arī sankcija par augsto tehnoloģiju eksporta aizliegumu. Kā skaidro Gurijevs, vismodernākās mikroshēmas tiek ražotas Taivānā un Taivāna ir pievienojusies sankcijām. Tas nozīmē, ka nebūs perspektīvu tehnoloģiju attīstībai un tehnoloģiju attīstība Krievijā apstāsies. Nešķiet, ka no Krievijas problēmām Maskavu nāktu glābt Ķīna. Kā skaidro ekonomists Gurijevs, Ķīna ļoti labi apzinās, ka banka, kas pārkāpj ASV sankcijas, var saņemt ļoti lielu naudas sodu. Gurijevs arī pieblist, ka neviens vēl precīzi nezina, kā sankcijas strādās, jo situācija ar Krieviju nav tik vienkāršota kā gadījumos, kad tika noteiktas sankcijas pret Irānu vai Ziemeļkoreju.

Kā jau atzinis Mihails Hodorkovskis, gaidāma strauja inflācija, preču trūkums un, īsāk sakot, viss tas, ar ko krievi saskārās jau "deviņdesmitajos gados". Tikmēr oligarhs Oļegs Deripaska sacījis, ka ir pienācis laiks mainīt ekonomikas politiku un izbeigt "valsts kapitālismu", jo valsts ekonomika cieš no Rietumu sankciju sekām.