Kopš kara sākuma Ukrainā septiņas reizes palielinājies kiberuzbrukumu skaits valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un privātpersonām. Visbiežāk kādai interneta vietnei vienlaicīgi pieslēdzas ļoti daudzi lietotāji, tā rezultātā sistēma tiek pārslogota un nedarbojas. Uzbrukumi parasti ilgst no dažām stundām līdz dažām dienām, bet būtisku ļaunumu nenodara. Tomēr, kā liecina Datu valsts inspekcijas apkopotie dati, šogad saņemti jau 72 paziņojumi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem.

IT drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis vērtē – lai arī palielinās politiski motivētu kiberuzbrukumu skaits, būtiski zaudējumi nav nodarīti, jo uz laiku – no dažām stundām līdz dažām dienām tiek bloķētas dažādas interneta vietnes.

Finanšu nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs Oskars Blumbergs stāsta, ka finanšu nozarē visvairāk krāpniecības gadījumi saistīti ar klientiem, kas paši, visbiežāk telefonsarunas laikā, atklāj noziedzniekiem savus karšu datus un citu informāciju. Kiberuzbrukumi finanšu nozarei aktivizējās pēc padomju pieminekļa nojaukšanas.

Gints Mālkalnietis no stāsta, ka šobrīd nav vērojami kiberuznbrukumi kādu noteiktu nozaru uzņēmumiem. Uzbrukumi vairāk ietekmē pašu uzņēmumu darbību, mazāk skar klientus.

Kā sevi pasargāt no kiberuzbrukumiem? Oskars Blumbergs stāsta, ka pats galvenais ir savlaicīgi atjaunināt iekārtas. Gints Mālkalnietis uzsver programmatūras atjaunināšanas nozīmi.

Ja no kāda uzņēmuma ir nozagti klientu dati, visbiežāk vārds, uzvārds, telefons vai adrese, uzņēmumam par to jāziņo Datu valsts inspekcijai, kas par to informēs privātpersonas.