Pēc pērn rudenī piedzīvotā rekorda, kriptovalūtas bitkoina cena ievērojami kritusi, lai gan jau pamazām sākusi atgūties. Tam bijuši dažādi iemesli. Tomēr ievērojamas cenu svārstības nebūt nav pārsteigums un šādi “amerikāņu kalniņi” nebūt nav izslēgti arī nākotnē. Lai gan joprojām populārs, bitkoins vērtējams kā spekulatīvs. Kāda ir bijusi cenas dinamika, kas to ietekmējis un kāda ir bitkoina popularitāte?

2021.gada novembrī kriptovalūta bitkoins piedzīvoja rekordaugstu cenas kāpumu – sasniedzot teju 69 000 ASV dolāru. Iemesli tam ir dažādi. Viens no iemesliem, kā skaidro Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs Emīls Dārziņš, ir popularitātes pieaugums. Proti, Amerikas Savienotajās Valstīs veiktajos pētījumos redzams, ka 60% amerikāņu kriptovalūtām pievērsušies pēdējā gada laikā. Vēl viens iemesls ir tas, ka bitkoinus ir arvien grūtāk iegūt, jo tas prasa arvien vairāk resursu, tajā skaitā energoresursu. Un, kā zināms, to cena aug. Lai pārskaitītu bitkoinus, transakcija patērē no 1200 līdz 2200 kilovatstundām, kas ir aptuveni vienas Latvijas mājsaimniecības gada patēriņš, piebilst Dārziņš. Bitkoina lielākie ieguves centri atrodas valstīs, kur ir vislētākā elektrība, piemēram, Kazahstāna un Uzbekistāna. Te jāpiebilst, ka janvāra sākumā, kad Kazahstānā izcēlās nemieri, interneta atslēgšana ietekmēja bitkoinu ieguvi valstī un aptuveni 15% no visā pasaulē esošajiem bitkoina racējiem ar rakšanu vairs nevarēja nodarboties.

Nozīmīga loma cenā ir arī tam, ko publiski pauž lieli uzņēmumi.

Spilgts piemērs ir arī Indija, skaidro Dārziņš, norādot, ka šī valsts sākontēji plānojusi aizliegt kriptoaktīvus, tomēr tagad no šīs pozīcijas ir atkāpusies un piemēros 30% nodokli, kas izraisījis cenas atgūšanos. Vēl šonedēļ tā uzkāpusi līdz vairāk nekā 44 000 ASV dolāru. Vēl janvāra otrajā pusē tā nepārsniedza 34 000 ASV dolāru. Zemā vērtība janvārī lika investoriem runāt par “kriptoziemas iestāšanos”.

Šādas svārstības nebūt nav pārsteidzošas. Tās atkārtojas un atkārtosies. Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītājs atzīst, ka kriptovalūtas ir ļoti volatīlas un ar ļoti augstu risku. Cenas var mainīties lielās amplitūdās, īsos laika termiņos gan uz augšu, gan uz leju.

Neskatoties uz to bitkoins, joprojām ir populārs, īpaši, jauniešu vidū. Arī pēc Emīla Dārziņa domām, popularitāte joprojām būs noturīga un arī augoša. Iemesls popularitātei varētu būt arī centrālo banku iesaiste, radot centrālo banku kriptovalūtas. Un centrālās bankas adaptējas, jo tirgū ir pieprasījums pēc kriptovalūtām un cilvēkiem tās interesē. Kā skaidro Dārziņš, pašreiz kriptovalūtās invēstējot visi, kam nav slinkums, tomēr jāsaprot, kas kriptovalūta ir un kā tā rodas. Pasaulē ir vairāki tūkstoši kriptovalūtu un katrai ir sava metodoloģija un tehnoloģija, kas jāizprot, uzsver Dārziņš, piebilstot, ka bieži vien tie, kas investē naudu, neizprotot kriptovalūtas, to zaudē.

Par konkrētu popularitāti Latvijā esot grūti spriest, jo nav plašu datu, tomēr pēc Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu politikas daļas vadītāja domām, esam kūtrākie baltieši. Viens no iemesliem ir tas, ka pakalpojumu sniedzēju daudzums, kas strādā ar kriptoaktīviem, Latvijā ir mazāks. Kā liecina Latvijas Bankas ekonomistes Kristīnes Petrovskas apkopotā informācija, maksājumu karšu statistika un tīmekļa pārlūku atslēgas vārdu analītika liek noprast, ka Latvijas iedzīvotāju interese par kriptoaktīviem pagaidām ir neliela, bet ar pieaugošu tendenci.