Vairāk kā puse iedzīvotāju aizvadītā gada nogalē Luminor bankas veiktajā aptaujā norādīja, ka šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, viņu finanšu situācija nemainīsies vai pat uzlabosies, kas liecina par to, ka kopumā iedzīvotāji gada beigās par savu finanšu situāciju bija noskaņoti pozitīvi. Luminor bankas pārstāvjiem gan norādot, ka pozitīvais noskaņojums šogad gan var būt jau mainījies, ņemot vērā, ka ir sadārdzinājušās elektroenerģijas un citu pakalpojumu cenas, par kurām šobrīd mājsaimniecības un uzņēmumi saņem rēķinus. Par to, kādi ir secinājumi pēc aptaujas par iedzīvotāju finanšu situāciju Latgalē.

Lai uzlabotu savu finanšu situāciju, aptuveni katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir apņēmies nosegt esošās kredītsaistības, bet katrs piektais plāno lūgt algas pielikumu, strādāt virsstundas vai meklēt papildus darbu, lai piepelnītos – liecina Luminor bankas veiktie aptaujas rezultāti. Aptauja tika veikta decembra beigās, aptverot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Luminor biznesa attīstības vadītāja Jekaterina Ziniča turpina stāstot vairāk par Latgales reģiona iedzīvotāju finanšu situāciju un plāniem to uzlabot.

„15 procenti Latgales reģiona iedzīvotāju apņēmušies neizmantot ātros, īstermiņa kredītus,

kas ir ļoti pozitīva tendence. Ap 4 procentiem gatavi izglītoties, lai prasmīgāk un efektīvāk pārvaldītu savas finanses. Kopumā no aptaujātajiem ap 40 procentiem pārliecināti, ka šogad viņu finanšu situācija nemainīsies, kas arī ir ļoti pozitīva zīme.”

Tomēr aptauja apliecina arī Latgales iedzīvotāju finanšu nestabilitāti, lielai daļai nav iespējas izveidot uzkrājumus.

„Svarīgi, protams, atzīmēt, ka joprojām piektajai daļai Latgalē dzīvojošajiem nav uzkrājumu,

lai izdzīvotu, sastopoties ar negaidītām finanšu grūtībām. Es teiktu, ka latgalieši biežāk kā citu reģionu iedzīvotāji norāda, ka esošo uzkrājumu pietiktu, lai izdzīvotu tikai vienu mēnesi, un tādi ir ap 20procentiem, kas ir pietiekami liels procents. Bet tajā pašā laikā līdzvērtīgam skaitam esošā finanšu situācija un uzkrājumu pietiktu, lai izdzīvotu vairāk nekā sešus mēnešus, kas ir ļoti līdzvērtīgs vidējam rādītājam visā Latvijas teritorijā.”

Jautājot iedzīvotājiem par viņu finanšu stabilitāti, vairums atzīst, ka negatīvi izjūt to, ka dzīve turpina sadārdzināties.

„Kādas finanses tikai tādas, ka tikai pensija, vairs nekas nav, bet maksājumi ir. Vai jums pietiek ar savu pensiju, lai samaksātu izdevumus? Nē, bērni palīdz.  Vasarā var brīvāk padzīvot, bet ziemā no līdz.”

„Veikalā viss strauji kļuva dārgāks un ir grūti izdzīvot ar savu naudu ar algu.

Strādājat? Nē, es mācos tehnikumā, bet mans tētis strādā, un es redzu, kā par vienu summu var pakāpeniski mazāk un mazāk produktus iegādāties.”

Lai varētu finansiāli nodrošināt ģimeni, ir jāmeklē papildus ienākuma avoti.

„Jā, viņš ļoti daudz strādā, es redzu, ka viņš visu laiku strādā, arī sestdienās un svētdienās. Un ļoti cenšas, lai pietiktu finanšu.”

„Ir kā ir, neko nevar darīt. Vajag kaut kur ekonomēt. Pieticīgāk dzīvot. Mazāk braukt kaut kur, kaut kādus gardumus nepirkt”. Vīrietis strādā celtniecībā un vēl meklē papildus darba iespējas. Ir jāstrādā vairāk, jo  dzīves dārdzība pieaug straujāk nekā alga.

Centrālās statistikas pārvaldes Darba samaksas statistikas daļas vadītāja Lija Luste, komentējot vairāk par vidējo atalgojumu valstī, atzīst, ka tas visos reģionos gadu no gada pieaug par kādiem pieciem, sešiem procentiem. Tomēr nemainīgi pēdējos desmit gados Latgalē tas ir viszemākais, savukārt augstākais - Pierīgā un Rīgā.

„Vidēji 2020.gadā pirms nodokļu nomaksas Latgales reģionā alga bija 793 eiro, bet uz rokas ko saņem vidēji bija 601 eiro, salīdzinot, piemēram, ar Rīgas reģionu, tā pirms nodokļiem bija 1 276, pēc nodokļiem 933. Ar reģioniem lielāka atšķirība ir tieši ar Pierīgas reģionu,

2020.gadā aptuveni par 40 procentiem augstāks vidējais atalgojums Pierīgas reģionā nekā Latgalē,

salīdzinot ar Kurzemi, Zemgali kaut kur 22 procenti un mazāka atšķirība ir  salīdzinot ar Vidzemes reģionu – tie ir 15 procenti.”

Skatot šā brīža datus par aizvadīto gadu, jāteic, tieši Latgalē  bruto darba samaksa pieauga visstraujāk,– palielinoties par 13 procentiem, un aizvadītā gada 3. ceturksnī sasniedza 912 eiro uz papīra. Tomēr, salīdzinot ar galvaspilsētu, jāsecina, ka Latgalē vidēji pelna par 36 procentiem mazāk nekā Rīgā.