Latgales speciālā ekonomiskā zonā paplašina iespējas saņemt nodokļu atlaides

Latgales speciālā ekonomiskā zona savu darbību uzsāka pirms trim gadiem, ar mērķi veicināt reģiona ekonomisko izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Šobrīd speciālajā ekonomiskajā zonā darbojas 16 uzņēmumi, kuriem piemērojamas nodokļu atlaides. Lai uzņēmumiem dotu vairāk iespēju pretendēt uz speciālās ekonomiskās zonas labumiem, ir atbalstīti divi likumprojekti, kas paredz jaunus risinājumus ekonomiskās zonas darbības uzlabošanai.

“Ideja jau laba,” tā par Latgales speciālo ekonomisko zonu saka Ervīns Poga, kas ir uzņēmuma SIA “EKO NAMS” vadītājs. Uzņēmums Līvānos ražo koka guļbūvju karkasus, kas tiek eksportēti uz Skandināvijas valstīm. 2018.gadā uzņēmumam ir piešķirts Latgales speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statuss. Jāteic, zonas statuss uzreiz nenozīmē nodokļu atlaides, tās  piemērojamas pēc uzņēmumu ieguldītajām investīcijām, ņemot vērā arī uzņēmuma lieluma. SIA “EKO NAMS” šajā ziņā ir saskāries ar sev nelabvēlīgu situāciju, stāsta Ervīns Poga. Uzņēmums izveidoja sev jaunu katlu māju, lai varētu žāvēt kokmateriālus, diemžēl šo investīciju nevarēja  iekļaut, lai saņemtu nodokļu atlaides.

“Tas mums liekas pilnīgi kaut kas nesaprotams, mēs savai ražošanai izmantojam visu to aprīkojumu, mēs nevienam nekādu enerģiju netirgojam – ne siltumu, ne elektrību, bet tos nevar iekļaut, jo tur ir visāda juridiska nesapratne starp Eiropu un Latvijas ministrijām, un neviens neko negrib atbildēt, neviens neko nezina.

Un sanāk, ka beigās vieglāk, ka to nevar. Tagad mēs te ieguldām 2 miljoni un neko no tā nevar iekļaut. Sanāk, ka mēs esam iekļāvuši tikai, lai dabūtu tam nekustamā īpašuma nodoklim atlaidi, kaut kādu pilnīgi nesvarīgu ieguldījumu, taču tas viss lielais neatbalstās.”

“Uz to brīdi mums nebija šīs informācijas, mēs gājām, ka tas bija aizliegts.” Šobrīd gan situācija ir mainījusies, apstiprina Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs.  Pavisam nesen ir stājušies spēkā likuma grozījumi,  kas uzņēmumiem paplašinās iespējas saņemt nodokļu atlaides.

“Tur ir tā, ka šie grozījumi daļēji atrisinās šo problēmu, jo Latvija saņēma komentārus no Eiropas komisijas, jo enerģētika pēc būtības ir aizliegtā nozare, jo nav attiecināma kā investīcija ne tikai Latgales, bet vispār speciālajās ekonomiskajās zonās. Bet kad ražošanas primārais produkts nav enerģija, bet ir šis te kokapstrādes uzņēmums, tad teorētiski enerģētikas daļu var attiecināt arī projektā, ja tā nesastāda vairāk nekā 20 procenti no kopējām projekta izmaksām, tagad tas ir atļauts.”

Jaunums, ka tagad ar grozījumu stāšanos spēkā, par ieguldījumiem tiks uzskatītas arī darbinieku algas, turpina Vladislavs Stankevičs.

“Tas nozīmē jaunradītas darbavietas. Par tām izmaksātas algas tiks uzskatītas par ieguldījumu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, un daļu no šiem ieguldījumiem uzņēmējs varēs attiecināt kā nodokļu atlaides uz uzņēmumu ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokli.”

Tāpat šobrīd Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumi varēs veidot filiāles ārpus speciālās ekonomiskās zonas, un citi Latvijas uzņēmumi, neveidojot jaunu uzņēmumu Latgalē, šeit varēs veidot jau esoša uzņēmuma filiāli un pretendēt uz speciālās ekonomiskās zonas statusu, kas juridiski atvieglos uzņēmējiem ienākšanu SEZ teritorijā.  Uzņēmums SIA “SMD Baltic”, kas sniedz pakalpojumus elektronisko izstrādājumu montāžai,  Latgales SEZ teritorijā ir kopš pagājušā gada marta. Ieguvumus no speciālās zonas vērtē pozitīvi,  turpina uzņēmuma  pārstāve Olga Filimonova.

“Iestāšanās SEZ ļauj uzņēmumam iegūt nodokļu atlaides. Ieekonomētos līdzekļus mēs virzīsim turpmākajai attīstībai. Speciālā ekonomiskā zona tā ir iespēja attīstīt Latgales ekonomiku, jo nodokļu atlaides ir pieejamas gan vietējiem, kuri vēlas paplašināt savu ražošanu, tāpat arī ārvalstu investoriem, kuri atver šeit ražošanu.”

Šobrīd Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā ir 16 uzņēmumi, kuri darbojas tādās jomās, kā kokapstrāde, metālapstrāde, tekstilnozare, pārtikas produktu ražošana un vēl citās. Ir arī uzņēmumi, kas veikuši investīcijas, un jau ir izmantojuši savas nodokļu atlaides, un ir izstājušies no speciālās ekonomiskās zonas. Tāpat uzņēmēji iesniedz arī jaunus projektus, tomēr pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, kas liek uzņēmējiem nogaidīt, īsti nezinot, kas notiks tuvākajā laikā.