Šonedēļ notiek Rīgas modes nedēļa. Trešdien tika pasniegta „Latvijas modes gada balva 14 nominācijās. Visvairāk balvas saņēma zīmols “NOLO” un tā radošā direktore Viktorija Joniene - kā gada dizainere, par gada inovatīvāko kolekciju un labāko digitālo mārketingu. Kas notiek Latvijas modes industrijā un kā veicas eksportā?

Modes industrija ietilpst tekstilizstrādājumu nozarē. Vēl nav apkopti dati par pērno gadu, bet Latvijas Modes palātas vadītāja un Banku augstskolas lektore Dita Danosa vērtē, ka nozares kopējais devums Latvijas ekonomikā nav liels – 1 līdz 2 % un pēdējos trijos gados apģērbu ražošanas eksports samazinās. Modes preču apgrozījums samazinās visā pasaulē, jo modes veikalus izkonkurē iepirkšanās internetā.

Dita Danosa atzīst, ka ļoti veiksmīgi Latvijā attīstās bērnu modes bizness, kas savas zīmolu preces tirgo gan internetā, gan Āzijas valstīs, arī apavu zīmols “INCH2”, kam ir labs e-veikals, savu apgrozījumu palielinājis pat 10 reizes. Modes māksliniece Natālija Jansone, kas industrijā strādā vairāk nekā 20 gadus, modi sauc par grūtu biznesu. Ja nebūtu valsts atbalsta, diez vai izdotos savas kolekcijas parādīt ārvalstīs.

Vai modes industrijai trūkst valsts atbalsta? Savu daļu finansējuma dod gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, gan Valsts Kultūrkapitāla fonds. Dita Danosa uzskata, ka ar naudas došanu vien ir par maz.

Latvijas Modes gada balvas žūrijas pārstāve un izdevniecības “Lilit” galvenā modes redaktore Kristīne Rudzinska vērtē, ka Latvijas modes industrija joprojām balstās uz atsevišķu cilvēku iniciatīvu, nevis kopīgu nozares redzējumu.

Secinājums viens – modes industrijas attīstību kavē biznesa zināšanu trūkums. Par to jādomā izglītības iestādēm.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.