Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde turpina pilnveidot zvejniekiem nepieciešamo infrastruktūru Liepājas ostā. Šogad plānots veikt uzlabojumus sešās piestātnēs un pārbūvēt ielas posmu. Projekts ietver ostai nozīmīgas teritorijas, kas atrodas tieši abās tirdzniecības kanāla malās tuvu pilsētas centram. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 2,6 miljonus eiro. Nepieciešamais finansējums piesaistīts no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.

Rīta stundās Liepājas tirdzniecības kanāla malā valda rosība. Brīdī, kad sarunājos ar SIA „Ervils” valdes locekli Aigaru Laugali, ostā ienāk neliels zvejas kuģis. Nozvejoti  jūras grunduļi, kas piekrastes zvejniekiem tagad ir būtisks loms.

Kaut arī ostā šie nav pirmie uzlabošanas projekti, Aigars Laugalis stāsta, ka vēl pirms laika piestātnē jau radušās problēmas izkraut zivis, tāpēc labojuši piestātni pašu spēkiem, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas projekts ir gaidīts, un ļaus abās kanāla malās sakārtot padomju mantojumu. Šī jau ir projekta otrā kārta zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, jo Liepājā ostas tuvumā līdz šim notikuši dažādi labiekārtošanas darbi un laukumu izbūve zivju pārvadāšanas transportam.  Kādi darbi paredzēti šoreiz un kādas piestātnes ostā tie skars, vairāk stāsta Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Darbi šovasar notiks arī vietā, iepretim viesnīcas apjomīgajiem būvdarbiem turpat blakus promenādē, tāpēc būs jāsalāgo visu intereses, spriež pārvaldnieks. 

Kaut arī nāksies sagriezt savu zvejas kuģi „Briedis”, jo tas saistīts ar mencu zvejas aizliegumu un iespēju saņemt atbalstu kuģa sagriešanai,  SIA „Ervils” valdes loceklis Aigars Laugalis ir optimistiski noskaņots, jo zvejas tradīcijas pilnībā nezudīs, paša uzņēmums izveidojis zivju restorānu, alus darītavu turpat blakus zvejas piestātnei, arī biedrība „Baltijas zivsaimnieku apvienība” īsteno dažādus projektus, piemēram, zivis tiek saldētas, eksportētas.

Latvijā kopumā plānots sagriezt desmit kuģus, kas specializējās mencu zvejā, skaidro Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš. Neraugoties uz pārmaiņām, Liepājā joprojām ir zvejas flote, kas turpina saglabāt stabilus nozvejas apjomus.

Konkrētais Liepājas projekts ļaus sakārtot ostas infrastruktūru, taču runājot par Jūrlietu un zivsaimniecības fonda projektiem nākotnē, tie būs vērsti uz dažādošanu, tūrisma infrastruktūru, dabas takām un citiem dažādu vietējo iniciatīvu grupu projektiem, spriež Riekstiņš.

Pašlaik redzamākais projekts Liepājā tirdzniecības kanālā, kas nav tieši saistīts ar zvejas nozari, taču atrodas turpat netālu zvejas kuģu piestātnēm, ir esošā jahtu osta, kas modernizēta un šajās dienās jau uzņēmusi pirmo jahtu. Arī šo projektu īstenoja Liepājas Speciālas ekonomiskās zonas pārvalde.