Regulāri dzirdam, kā uzņēmējdarbību, sākot ar ražošanu un beidzot ar tirdzniecību, ietekmē energoresursu cenu kāpums un inflācija. Šie faktori ietekmē arī medicīnas nozares uzņēmumus, kuriem būs grūti šoziem ietaupīt, samazinot apgaismojumu vai apkuri. Rīgā privātajās medicīnas iestādēs maksas pakalpjumus cenas šoziem varētu augt par 10 – 20%, savukārt, reģionos ar cenu celšanu nesteidzas. Cenu kāpums rindas uz valsts pakalpojumiem padarīs vēl garākas, bet maksas pakalpojumus izmantos tie, kam ir veselības apdrošināšana.

Šoziem būtiskākais izmaksu pieaugums medicīnā būs par komunālajiem pakalpojumiem un elektrību, stāsta „Veselības centra 4” grupas vadītājs Māris Rēvalds.

Medicīnā ļoti aktuāls ir arī algu jautājums, nākamgad algas varētu palielināties par apmēram 9%, stāsta medicīnas centra ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Vidzemes slimnīcas valdes loceklis Andis Krūmiņš stāsta, ka maksas pakalpojumu cenas šogad neplāno paaugstināt, jo cenas tika koriģētas jau aprīlī.

Kādā aptaujā uz jautājumu, kā gatavojas šoziem taupīt naudu, iedzīvotāji atbildēja, ka retāk apmeklēs restorānus un izklaides pasākumus, retāk arī dosies pie ārstiem. „Veselības centra 4” grupas vadītājs Māris Rēvalds gan norāda, ka situāciju atvieglos veselības apdrošināšanas polises, kuru vērtība jau pārsniedz 100 miljonus eiro gadā.

Arī ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons norāda – cilvēki slimoja un slimos un ārstus apmeklēs.

Latvijas privātajās medicīnas iestādēs ir atgriezusies pacientu plūsma no Rietumeiropas - Lielbritānijas, Īrijas, Skandināvijas un Vācijas. Viņus maksas pakalpojumus cenas nebiedē, bet iepriecina.