Pērn Latvijā stājās spēkā jauna nodokļu reforma. Tā paredz, ka iemaksas pensiju fondos un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā nedrīkst pārsniegt 10% no apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā. Turpmāk, lai saņemtu nodokļu atlaides, uzkrājums jāveido 10 gadus līdzšinējo piecu gadu vietā. Skaidrojam, kādas izmaiņas jaunais regulējums nesis apdrošināšanas nozarei.

Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins stāsta, ka pērnais gads apdrošināšanas nozarei kopumā bijis veiksmīgs – nozare augusi par 11,3%, tomēr pastāv lielas atšķirības pa atsevišķiem apdrošināšanas veidiem.

Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 20% augusi dzīvības riska apdrošināšana bez uzkrājuma, savukārt, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, kas līdz šim bija vispopulārākais apdrošināšanas veids, samazinājusies par gandrīz 20%. Stāsta SEB Dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska.

Jānis Abāšins vērtē – tas, ka nodokļu reformas ietekmē samazināsies dzīvības apdrošināšanas līgumu skaitu ar uzkrājumu, jau tika prognozēts. Tagad jāvērtē, vai termiņš 10 gadi nav pārāk ilgs laiks, īpaši no darba devēju viedokļa.

Katrām izmaiņām nodokļu sistēmā ir sekas. Šobrīd tās visbūtiskāk ietekmē dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājuma veidošanu. Līdz šim tas bija viens no veidiem, kā Latvijas iedzīvotājus radināt veidot uzkrājumus.

Sižets tapis sadarbībā Latvijas Banku.