Nopludināti ASV Finanšu ministrijas dokumenti atklāj vairāku banku aizdomīgos darījumus

No ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla nopludinātie dokumenti atklājuši, kā vairākas no pasaulē lielākajām bankām pieļāvušas, ka noziedznieki veic netīras naudas darījumus un krievu oligarhi izmanto banku pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām. Eksperti cer, ka žurnālistu atklājumi mudinās valstu valdības veikt nepieciešamās reformas un uzraugošās iestādes tiks stiprinātas.

2019.gadā Amerikas Savienoto Valstu Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla jeb FinCen dokumentus ieguva ASV medijs “BuzzFeed News”. Tas dalījās dokumentos ar Starptautisko pētniecisko žurnālistu konsorciju (ICIJ), kas tos tālāk izplatīja 108 mediju organizācijām 88 valstīs. Nopludināti vairāk nekā 2500 dokumenti, no kuriem liela daļa ir ziņojumi par aizdomīgām darbībām, ko bankas nosūtījušas ASV varasiestādēm laikā no 2000.gada līdz 2017.gadam. Kā tagad secināms vērienīgā žurnālistu izmeklēšanā, nopludinātie dokumenti atklāj vairāku pasaulē lielāko banku aizdomīgus darījumus.

Pasaules lielāko banku iesaiste

Izpētot dokumentus atklājies, ka Lielbritānijas lielākā banka HSBC ļāvusi krāpniekiem veikt zagtas naudas pārvedumus visā pasaulē. Tas noticis par spīti tam, ka no ASV izmeklētājiem banka uzzinājusi, ka tā ir krāpšana. Savukārt Lielbritānijas banku “Barclays Bank” izmantojis viens no Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākajiem draugiem miljardieris Arkādijs Rotenbergs, atmazgājot naudu un izvairoties no sankcijām. Viņš noliedz šādas apsūdzības. Tieši Lielbritānija FinCen dokumentos tiek dēvēta par “augsta riska jurisdikciju”, jo ziņojumos par aizdomīgām darbībām parādījies liels skaits Lielbritānijā reģistrētu uzņēmumu. FinCen dokumentos minēti vairāk nekā 3000 Lielbritānijas uzņēmumu, kas ir vairāk nekā jebkurai citai valstij.

Savukārt Vācijas lielākā banka “Deutsche Bank” pārvietojusi naudas atmazgātāju netīro naudu darījumos, kas saistīti ar organizēto noziedzību, teroristiem un narkotiku tirgotājiem. Visapjomīgākie aizdomīgie darījumi konsatēti tieši šai bankai, un to kopējā summa pārsniegusi 1,3 triljonus ASV dolāru jeb vairāk nekā pusi no visu aizdomīgo darījumu finansiālā apmēra. Vācijas banka paziņojumā skaidroja, ka nopludinātajos dokumentos minētie incidenti jau ir izmeklēti un noveduši pie dažādām izmaiņām. Otrajā vietā pēc aizdomīgo darījumu finansiālā apmēra ir viena no Savienoto Valstu lielākajām bankām “JP Morgan”. Dokumenti liecina, ka tā ļāvusi uzņēmumam pārvietot vairāk nekā miljardu ASV dolāru caur Londonas kontu, nezinot, kam tas pieder. Banka tikai vēlāk uzzinājusi, ka šis uzņēmums, iespējams, pieder personai, kas iekļauts ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) desmit meklētāko noziedznieku sarakstā.

Nopludinātajos dokumentos atrodami vēl arī daudzu citu banku nosaukumi un to aizdomīgie darījumi. Pēc ziņām par aizdomīgajiem darījumiem, kritās vairāku banku akciju cenas. Kā norāda žurnālistu konsorcijs, aizdomīgo darījumu apmērs ir vairāk nekā 2 triljoni ASV dolāru, un tā esot tikai maza daļa no ikgadējā kopējā ziņojumus iekļautā finansējuma apmēra.

Eksperti cer uz pozitīvām izmaiņām

Britu eksperts naudas atmazgāšanas jautājumos Greiems Barovs skaidro, ka ne jau noziedznieki ir tie, kas atmazgā naudu. Nozīmīga loma ir tieši bankām.

Barovs uzskata, ka valdības nav gatavas atvēlēt līdzekļus uzraugošajām iestādēm un tām nav resursu, lai tās darītu to, kas tām jādara. Tādēļ šādi atklājumi nākuši tieši no žurnālistiem.

ASV bāzētais “Starptautiskais finanšu institūts” paudis cerību, ka atklājumi pamudinās politikas veidotājus visā pasaulē steidzami īstenot reformas, lai apkarotu finanšu noziegumus, kuri rada nopietnus draudus sabiedrībai kopumā. Savukārt Reičela Vūlija, Finanšu noziegumu nodaļas direktore Dublinā bāzētajā uzņēmumā “Fenergo”, telekanālam CNBC sacīja, ka FinCen faili atklāj “sistēmiskas kļūmes visā finanšu sistēmā un nozarē”. Arī Vūlija uzskata, ka daudzām valstīm trūkst resursu, lai aktīvi izmeklētu šādus ziņojumus.

Viņa skaidroja, ka naudas sodi par pārkāpumiem ir pieauguši, tomēr nav pārliecināta, vai tās finanšu iestādes, kas veicina naudas atmazgāšanu, tas tiešām attur no nelikumībām. Eksperte uzsvēra, ka jau novērota aktivitāte no ASV regulatoriem. Ir arī reformu piedāvājumi Eiropas Savienībā uzlabojumus plāno veikt arī Lielbritānijā. Tāpēc, pēc viņas domām, valstu valdību aktivitāte pēc šīs žurnālistu izmeklēšanas būs redzama, līdzīgi, kā pēc iepriekšējiem līdzīgiem skandāliem.

Sižets tapis sadarbībā ar Lavijas Banku.