Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā nav izsniegta neviena būvatļauja vēja parku attīstīšanai. Nozares ieskatā tas ilustrē smagnējo un ilgo daudzgadu procedūru, kas investoriem neļauj no idejas tikt līdz projektu īstenošanai praksē. Ņemot vērā Krievijas kara kontekstā izgaismotās problēmas ar gāzes piegādēm un nepieciešamību pēc alternatīviem enerģijas avotiem, valsts nu lielā steigā grib uzņēmēju plānus atvieglot. Taču ne visas politiķu idejas nozare uzņem ar aplausiem.

Dažādu uz papīra uzliktu vēja parku projektu apjoms praksē nozīmētu to, ka, visus tos īstenojot praksē, mēs iegūtu 2000 megavatu jaudu. Tā lēš Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nārbulis.

Taču daudzus gadus veicamās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras vēja parku attīstību kavē un bieži vien noslēgumā aptur pavisam, jo, lai arī zaļo gaismu devuši vides un putnu sargi, projekti beigu beigās atduras pašvaldību domēs, kas politiski lemj nostāties vietējo cilvēku pusē, kam savukārt bieži vien tikai ar iedomātām bailēm šķiet, ka vēja parki sagandēs viņu dzīves. Lai šos procesus paātrinātu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākusi klajā ar ieceri smago ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru aizstāt ar mēneša laikā sagatavojamiem tehniskajiem noteikumiem.

Savukārt Saeima jau pirmajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus, kas varbūt piekāpīgāku darītu vietējo sabiedrību un domes, stāsta Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans no "Konservatīvajiem".

Tomēr vēl priekšā diskusijas, kā pie vēja parku naudas varētu mērķētāk tikt tieši tuvējās apkaimes iedzīvotāji, nevis kopumā dome, kas iegūto labumu varētu iztērēt pēc saviem ieskatiem.

Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Nārbulis uzskata, ka tieši šis jauninājums, nevis ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras atcelšana, varētu palīdzēt līdz parku attīstībai nonākt arī praksē.

Pret vēja parku dokumentu saskaņošanas atvieglošanu sevišķi neiebilst arī dabas draugi. Piemēram, vides aizsardzības un izglītības organizācijas "Zaļā brīvība" enerģētikas eksperte Krista Pētersone teic, ka Latvijā šīs procedūras ir pārāk smagnējas.

Vides sargi gan norāda, ka rūpīgi pieskatīs ierēdņu un politiķu tālākās darbības, jo aizraušanās ar procesu atvieglošanu var draudēt ar pārlieku nodošanos investoru pavadā, ignorējot vietējās sabiedrības un vides intereses.