Braucieni kļuvuši divreiz dārgāki, bet autobusi – divreiz retāki. Tā var īsumā un no pasažieru pozīcijām raksturot valsts izšķiršanos dažos maršrutos pārvadājumus ar autobusiem nodot brīvajam tirgum, kur jāvalda konkurencei, nevis ierēdņu regulējumam. Tomēr no komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem ieguvumu vismaz pagaidām tikpat kā nav ne braucējiem, ne vedējiem.

Nu jau vairāk nekā mēnesi pasažieru pārvadājumi ar komerciāliem principiem ir ieviesti maršrutā Rīga – Daugavpils. Kopš oktobra pēc tāda paša principa autobusi kursē uz Olaini un Salaspili. Tāda pakalpojuma sniegšanai uz Salaspili pieteikusies firma "Galss buss", kas jaunajā situācijā bez valsts dotācijām kursē krietni retāk, turklāt – arī dārgāk. Līdz oktobrim biļete uz Salaspili maksāja nepilnu pusotru eiro, bet nu jāšķiras no gandrīz diviem eiro. Uzņēmuma "Galss buss" vadība ar Latvijas Radio runāt nevēlējās, vien nosakot, ka, citēju, biļetes kļuvušas divreiz dārgākas, bet reisu – divreiz mazāk, tas neesot bijis tā, kā firma gribējusi, bet situāciju vērtēšot pēc laika.

Ar vērtējumu nesteidzas arī kompānija "Daugavpils Autobusu parks", kas brīvajā tirgū strādā jau mēnesi, bet kam atšķirībā no Salaspils pārvadātāja konkurenti ir tikai vilcieni. Uzņēmuma komercdirektors Artjoms Vengrevičs.

Lai gan brauciens no Daugavpils uz Rīgu vai pretējā virzienā ierasto deviņu eiro vietā nu izmaksā 11 ar pusi eiro jeb par gandrīz 30 procentiem dārgāk, pasažieri novērtējot uzņēmuma labumu politiku – proti, vairs netiek prasīta maksa par bagāžas pārvadāšanu.

Par jaunu reisu atvēršanu vai plašāku atlaižu politiku gan Daugavpils Autobusu parks pagaidām nedomā, jo neziņu par nākotni pastiprina strauji augošā saslimstība ar Covid-19 un iespējami sagaidāmi stingrāki ierobežojumi arī pārvadājumos. Pandēmijas raisītā neziņa ir viens no faktoriem, ko pārvadātāji min kā iemeslu, kāpēc brīvajā konkurencē izliktie maršruti tomēr nemaz tik iekāroti nav. Piemēram, Jūrmalas virzienā uz Jaunķemeriem un Sloku neviens tā arī nav pieteicies braukt.

Autotransporta direkcija gan pagaidām neuzskata, ka pasažieru pārvadājumu atdošana brīvajam tirgum ir bijusi kļūda pat apstākļos, kad reisu kļūst mazāk, bet biļetes – krietni dārgākas. Turpina direkcijas Sabiedriskā transporta plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Lagzdons.

Ierasti kritiskāk runā Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas priekšsēdis Ivo Ošenieks, kas komerctirgū izliktos maršrutus sauc par nerentabliem arī uzņēmējiem.

Autotransporta direkcija gan atbild, ka braukāšana komercmaršrutos ir pašu pārvadātāju brīva izvēle, nevis spiesta lieta. Savukārt kompānijas piebilst, ka līdz ar jaunajiem pārvadājumu konkursiem dotētajos maršrutos daļa firmu palikušas bez darba vai ar krietni samazinātu braukšanu, tāpēc šis ir veids, kā nebeigt darbu uzreiz un pavisam.