Centrālā statistikas pārvalde ik mēnesi apkopo uzņēmēju konfidences jeb nākotnes vērtējumu. Uzņēmēju noskaņojums tiek vērtēts rūpniecībā, pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecībā un būvniecībā, tiek vērtēts arī patērētāju noskaņojums. Maija dati nav iepriecinoši – pozitīvs noskaņojums trešo mēnesi pēc kārtas saglabājas tikai mazumtirdzniecībā. Iemesli negatīvajam noskaņojumam labi zināmi – kāpj izejmateriālu, degvielas un energoresursu cenas, uzņēmējdarbību ietekmē arī karadarbība Ukrainā. Šobrīd pozitīvāk noskaņoti ir uzņēmēji, kas strādā izmitināšanas jomā, neliela uzlabošanās maijā bija arī apstrādes rūpniecībā.

Kāpēc svarīgi sekot uzņēmēju noskaņojumam? Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka tas ļauj izdarīt secinājumus par ekonomikas attīstību nākotnē.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs vērtē, ka būvnieku sliktais noskaņojums ir likumsakarīgs. Pandēmijas dēļ kavējās būvmateriālu piegādes, bet karš Ukrainā radīja izmaksu sadārdzinājumu, kam pievienojās energoresursu cenu kāpums. Būvnieki gaida aktīvāku valsts līdzdalību, lai varētu pārskatīt jau noslēgtos līgumus un indeksēt cenas.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš situāciju biznesā vērtē kā sarežģītu un stāsta, ka uzņēmēji gaida Saeimas lēmumu par likumu Ukrainas kara seku novēršanai, kas paredz atbalstu 94 miljonu eiro apmērā.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš pieļauj, ka uzņēmēju noskaņojums arī turpmāk varētu pasliktināties.

Ja uzņēmēju noskaņojuma indekss arī turpmāk samazināsies, tad tas varētu liecināt par ekonomikas recesijas jeb lejupslīdes pazīmēm.