Latvijā turpinās administratīvi teritoriālā reforma. Tā paredz, ka līdzšinējo 119 pašvaldību vietā valstī būs 35 pašvaldības, samazināsies pašvaldības iestāžu un deputātu skaits, līdz ar to mazināsies arī administratīvie izdevumi. Viens no reformas aspektiem - kā tā ietekmēs reģionu ekonomiku?

Ekonomists Andris Miglavs vērtē, ka administratīvi teritoriālās reformas galvenais mērķis ir izveidot lielākus novadus ar lielāku iedzīvotāju skaitu. Šobrīd, piemēram, mazākajā novadā ir tikai 1000 iedzīvotāji. Miglavs arī uzskata, ka reforma neietver nevienu instrumentu teritoriju ekonomiskās attīstības veicināšanai.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis stāsta, ka šobrīd Valkas novadā dzīvo zem 10 000 iedzīvotāju, bet Valkas novads gribētu būt lielāks. Jautājums – vai ar Valku gribēs apvienoties kaimiņi?

Bankas „Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka administratīvi teritoriālā reforma nav mērķēta uz ekonomikas attīstību reģionos, bet gan nodrošināt iedzīvotājiem līdzvērtīgus pakalpojumus un vienādā līmenī realizēt pašvaldībām uzticētās funkcijas.

Ekonomists Andris Miglavs uzskata, ka reforma nenesīs būtisku administratīvo izmaksu ietaupījumu, bet labi ir tas, ka valdība turpina iepriekšējo reformu, kas sākās pirms 10 gadiem, un tā arī netika pabeigta.

Administratīvi teritoriālā reforma jāpabeidz līdz 2021. gadam. Ja pirms 10 gadiem tika izveidoti 110 novadi un nosauktas 9 republikas nozīmes pilsētas, tagad plānots izveidot 35 pašvaldības un plānā būs tikai divas pilsētas – Rīgu un Jūrmalu.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.