Saimnieka maiņa Baltajā namā nav mīkstinājusi Rietumu attieksmi pret “Huawei”

Nu jau apritējušas vairāk nekā 100 dienas, kopš amatā stājies jaunievēlētais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens. Iepriekšējā Baltā nama saimnieka Donald Trampa laikā Vašingtonas attiecības ar Pekinu ievērojami pasliktinājās un par upuri kļuva arī Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs „Huawei”, ciešot arī finansiāli. Lai gan tagad ASV prezidenta krēslu Tramps ir pametis, līdz šim Baidena prezidentūras laikā novērotais nebūt neliecina par to, ka Savienoto Valstu prezidents vēlētos kļūt pielaidīgāks attiecībā pret šo kompāniju.

Bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa prezidentūras laikā Amerikas Svienotās Valstis nekautrējās asi vērsties pret Ķīnu un darīt to dažādo sektoros. Viens no tiem telekomunikāciju joma. ASV naski uzsvēra, ka telekomunikāciju aprīkojuma ražotājam “Huawei” ir cieši sakari ar Ķīnas komunistu valdību un brīdināja, ka šī ražotāja tehnoloģijas varētu tikt izmantotas spiegošanai Pekinas vajadzībām. Kompānija, protams, kategoriski noraida šādas apsūdzības.

Par savu nostāju Vašingtona mēģināja pārliecināt arī citas pasaules valstis un daļēji tas arī izdevās. Vairākas valstis pārskatījušas potenciālos draudus, ko varētu radīt šī uzņēmuma ražotā aprīkojuma izmantošana 5G tīkla attīstībā. Vēl maija beigās mūsu kaimiņu lietuviešu Seims pieņēma likumu grozījumus, kas aizliedz neuzticamiem piegādātājiem piedalīties elektronisko sakaru tirgū, īpaši, attīstot 5G tīklus. Bet vēl pirms mēneša jaunu likumu par informācijas tehnoloģiju drošību apstiprināja Vācijas parlaments, pieņemot tiesisko ietvaru, kas potenciāli ļautu izslēgt Ķīnas tehnoloģiju kompāniju no Vācijas 5G tīkla. “Huawei” nosaukums aizvien dzirdams arī tiesas zālēs. Kompānijas Polijas nodaļas bijušais vadītājs un bijušais Polijas izlūkdienesta aģents jūnija sākumā Varšavā stājās tiesas priekšā par iespējamu spiegošanu Ķīnas labā. Tikmēr Kanādā joprojām nav beigusies “Huawei” finanšu direktores Menas Vaņdžou izdošanas izskatīšana, kas pārcelta uz augustu.

“Huawei” cerēja, ka līdz ar Baidena stāšanos amatā attieksme pret uzņēmumu varētu ievērojami uzlaboties. Uz to vēl 2020.gada novembrī norādīja kompānijas tehnoloģiju direktors Pols Skanlans.

Tomēr pagaidām nešķiet, ka Baidena politika būs īpaši pretimnākoša. Laikā, kad prezidents Baidens stājās amatā, uzņēmums bija nospiests uz ceļiem, norobežots no ASV un daudziem starptautiskajiem tirgiem un kritiskām amerikāņu tehnoloģijām. Trampa administrācija iepriekš publiskoja sarakstu, kurā bija 31 kompānija. Pēc ASV valdības rīcībā esošajām ziņām, šīs kompānijas veica piegādes Ķīnas militārajām un drošības struktūrām. Baidena administrācija sarakstu tagad ir pārskatījusi un vairāku uzņēmumu tajā vairs nav, taču ir iekļautas jaunas kompānijas. Tagad sarakstā ir jau 59 uzņēmumi un to vidū joprojām atrodams arī “Huawei” nosaukums. To, ka nostāja nebūt nekļūst maigāka, atzīst arī nacionālās drošības padomnieks Trampa administrācijas laikā – Džons Boltons.

Vašingtona ir aizliegusi ASV uzņēmumiem pārdot aprīkojumu  “Huawei”, tādējādi nobloķējot kompānijas piekļuvi “Google” operētājsistēmai “Android”. Tas licis “Huawei” pirms dažām dienām tirgū laist savu mobilo operētājsistēmu. Taču analītiķi skaidro, ka  “Huawei” varētu saskarties ar grūtībām iegūt pietiekami daudz izstrādātāju, lai radītu programmatūras un saturu šai operētājsistēmai, kas mudinātu patērētājus iegādāties uzņēmuma izstrādātos viedtelefonus tirgū, kurā dominē “Android” un “Apple iOS” sistēmas. Viedtālruņu pārdošanas apjomi ir ievērojami krituši, tādēļ “Huawei” cenšas vairāk pievērsties citiem sektoriem, piemēram, automašīnām un mākoņdatošanai. Kompānija mēģina izolēties no potenciālas tālākās ģeopolitiskās ietekmes un jebkādām turpmākajām ASV darbībām.

Vinsents Pengs, “Huawei” vecākais viceprezidents un uzņēmuma valdes loceklis, viedokļarakstā uzsvēris, ka starp abām pusēm nepieciešams dialogs. Viņaprāt, pašreizējā ASV administrācija izmanto daudzpusīgāku pieeju nekā to darīja priekšgājējs. Tas dodot cerību, ka galu galā valdība mainīs savu izturēšanos pret kompāniju un citiem globālajiem ārvalstu tehnoloģiju uzņēmumiem. Tiesa, pēc Baidena pirmajām 100 dienām amatā eksperti norādījuši -  prezidents nevēlas tikt uztverts kā maigas politikas pret Ķīnu īstenotājs. Viņš arī ir licis skaidri saprast, ka vēlas būt drošs par to, ka ASV vairākās frontēs spēj konkurēt ar Ķīnu un tehnoloģijas ir šīs konkurences centrā.