Pagājušas jau vairākas nedēļas, kopš Rietumi, reaģējot uz Krievijas atkārtotu iebrukumu Ukrainā un tur izvērsto karu, noteikuši Maskavai vēl nepieredzēti bargas sankcijas. Sankciju ietekme Krievijā jau bija manāma teju uzreiz pēc to noteikšanas. Bet joprojām tupinās diskusijas par to, kā šīs sankcijas ietekmēs Krievijas ekonomiku ilgtermiņā.

Amatpersonas Maskavā ir centušās mazināt Rietumu sankciju nozīmi, solot, ka Krievija pielāgosies. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir teicis, ka valsts no krīzes izkļūs spēcīgāka. Tomēr vairāki eksperti, investori un diplomāti norāda, ka Putina karš pret Ukrainu un globālā reakcija uz to krasi mainīs Krievijas ekonomikas nākotni, atsviežot valsti 30 gadus senā pagātnē. Valsts ekonomikai sabrūkot, būtiski mainīsies tas, kā vidusšķiras pilsoņi pelnīs un tērēs savu naudu. Eksperti pieļauj, ka gaidāmais Krievijas ekonomiskās izolācijas periods varētu ilgt vismaz piecus gadus, bet, visticamāk, tas būs mērāms desmitgadēs. Savas prognozes Latvijas Transatlantiskās organizācijas diskusijā par Krievijas ekonomikas nākotni izteica Krievijas ekonomists Vladislavs Inozemcevs.

Inozemceva prognzētais Krievijas IKP kritums ir būtisks kaut vai tad, ja salīdzinām to ar Rietumu noteikto sankciju ietekmi, kas bija manāma pēc Krimas aneksijas. Starptautiskais Valūtas fonds lēsa, ka toreizējo Rietumu sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku laikā no 2014.līdz 2018.gadam bija 1% no IKP. Ja kritums būs padsmit procenti, tā būs lielākā recesija kopš 90.tajiem gadiem. IKP krituma aplēses gan ir dažādas, optimistiskās – 8%. Bet Rietumiem izolējot Krieviju, dažādu ārvalstu kompāniju skaits, kas pametušas valsti jau pārsniedz 400. Eksperti arī nesaskata, ka tuvāko vismaz piecu gadu laikā Rietumu kompānijas būs gatavas atgriezties Krievijā. Tāpat no Krievijas aizplūst darbaspēks, arī viesstrādnieki. Valsti varētu būt pametuši teju pus miljons cilvēku, pārsvarā vidušķira. Un arī tas Krievijas ekonomiku ilgtermiņā ietekmēs sāpīgi. Uz to norāda arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Mārtiņš Zemītis.

Lai gan Krievijai būtiskās naftas un gāzes importa embargo Eiropa noteikusi nav, tomēr ir skaidrs, ka arī šajā frontē Krievijas ekonomika ilgtermiņā zaudēs ievērojami. Turpina “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Savukārt ekonomists Sergejs Gurijevs skaidro, ka, lai gan energoresursu embargo nav noteikts, boikots vērojams no privāto kompāniju puses un tas ir nozīmīgs.

Atsevišķi eksperti arī norāda, ka Putins, nākot pie varas, solījis izbeigt haotiskos 90.gados un uzlabot dzīves apstākļus. Daudzus gadus miljoniem Krievijas iedzīvotāju bijusi iespēja pirkt rietumu mašīnas, elektrotehniku, tērpties rietumu zīmolu apģērbos, doties atpūtas ceļojumos uz Rietumiem. Acīmredzams dzīves līmeņa kritums, nespēja nodrošināt šiem cilvēkiem stabilitāti un ekonomisko atbalstu, iedzīvotājos var raisīt pieaugošu neapmierinātību, kas savukārt apdraudēs Kremļa saimnieku arvien vairāk.