Cīņā ar ēnu ekonomiku valdība nolēmusi izmantot jaunu ieroci – skaidras naudas ierobežošanu dažādos darījumos, tostarp pērkot nekustamos īpašumus un automašīnas. Ministru kabinets šo ieceri atbalstīja 26.februārī, nu gala vārds jāsaka Saeimai. Kādi būs jaunie ierobežojumi un ko par tiem saka auto un nekustamo īpašumu nozarēs strādājošie, kurus tie skars visvairāk?

Valdība plāno būtiski samazināt darījumus ar skaidru naudu. Patlaban fiziskai personai slieksnis ir nedaudz virs 7000 eiro, kad par preci vai pakalpojumu var maksāt ar skaidru naudu. Lai mazinātu ēnu ekonomiku, Finanšu ministrija rosina summu samazināt līdz 3000 eiro. Savukārt fiziskas personas darījumus ar nekustamo īpašumu un auto iegādi varēs veikt, nepārsniedzot 1500 eiro.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijā pagaidām ieceri nekomentē. Uzņēmuma “Latio” Mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze rakstiski norāda, ka jau tagad lielākoties nekustamā īpašuma darījumi notiek, izmantojot bankas starpniecību. Tomēr viņš nedomā, ka darījumiem ar skaidru naudu summas slieksnis ir jāsamazina, jo jau tagad esot mehānismi, kas ļauj izsekot skaidras naudas kustībai.

Savukārt auto nozarē to atbalsta. “Kā es vienmēr saku, tad godīgu auto tirgotāju biznesu neietekmē nekas no tā, kas kaut kādu normatīvo aktu līmenī, politiskas dokumentu līmenī notiek, lai tirgu sakārtotu, lai atbrīvotu no kaut kādām pelēkajām shēmām,” saka Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Latvijā joprojām skaidra nauda auto iegādes gadījumos ir populāra, sevišķi pērkot lietotus transporta līdzekļus. Tas esot loģiski, jo vecāks un lētāks auto, jo mazāka iespēja, ka cilvēks izvēlēsies bezskaidras naudas norēķinus, skaidro Rūtiņš.

Rūtiņš spriež, ka skaidras naudas darījumu ierobežošana sakārtotu nozari.

Jo vairāk savstarpējos norēķinos izmanto skaidru naudu, jo ir lielāks ēnu ekonomikas risks, uzskata Saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone. Viņa piekrīt, ka skaidras naudas ierobežošana situāciju uzlabotu. Tomēr jāatceras, ka ir situācijas, kad no darījuma ar skaidru naudu, arī lielām summām, nevar izvairīties. Tāpēc būtu jāapsver iespēja noteikt izņēmuma gadījumus, kad cilvēkam atļauts darījums skaidrā naudā, pārkāpjot noteikto 1500 eiro robežu.

Skaidra nauda nepazudīs, saka Latvijas Bankas eksperts Jānis Silakalns. Dati rāda, ka kopumā skaidrās naudas apjoms pieaug. Silakalns prognozē, ka skaidra nauda ir bijusi un arī turpmāk būs iedzīvotāju un uzņēmēju norēķinu un uzkrājumu veidošanas līdzeklis.

“Nākotne ir gan skaidrai, gan bezskaidrai naudai. Lai gan dažādu valstu pieredze atšķiras,” saka Latvijas Bankas pārstāvis.

Latvijā ir līdzvērtīgi gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi, bet apjoma ziņā vairāk nekā pusi veido bezskaidrās naudas maksājumi. Šie norēķini ir sevišķi pieauguši pēc eiro ieviešanas.

Latvijas Bankā saka, summas ierobežojums darījumiem ar skaidru naudu ir atbalstāms. Tas sekmēs cīņu ar ēnu ekonomiku un naudas atmazgāšanu. Taču skaidras naudas pastāvēšanu tas neietekmēs, jo ierobežojumi nav cīņa ar banknotēm cilvēku makos, bet gan ar ēnu ekonomiku.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.