Veicināt līdz šim gauso tempu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā

Turpmāko 9 gadu laikā renovēt un nosiltināt 3000 daudzdzīvokļu namus Rīgā - tāda ir jaunās Rīgas domes koalīcijas apņemšanās. Gandrīz visu partiju programmās, kas pērn startēja pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā, paredzēts veicināt līdz šim gauso tempu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā Rīgā.

Finanšu institūcija ALTUM līdz 2023. gadam daudzdzīvokļu namu renovācijas projektos ieguldīs 169 miljonus eiro. No šobrīd gandrīz 1000 iesniegtajiem projektiem tikai 20% jeb 194 projekti ir no Rīgas. ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece vērtē, ka Rīgai, ņemot vērā iedzīvotāju un daudzdzīvokļu namu skaitu galvaspilsētā, vajadzēja iesniegt vismaz 500 projektu. Ar ALTUM finansējumu Rīgā pabeigti 19 ēku renovēšanas projekti, bet 170 ir dažādos sagatavošanas posmos. Ieva Vērzemniece gan norāda – jo lielākas mājas, jo iedzīvotājiem grūtāk vienoties.

Lai panāktu šo projektu īstenošanu, vairāk nekā pusei iedzīvotāju jānobalso - par. Jo lielāka māja, jo grūtāks ir šis process, lai šo lēmumu pieņemtu. Otra lieta, ko mēs redzam arī no reģiona pilsētām, ka svarīgi ir pozitīvie piemēri – ja 1 māja ir nosiltināta, tas rosina arī kaimiņus mājas siltināt. Un, protams, ka arī māju apsaimniekotāju aktivitātei ir ļoti svarīga loma šajā procesā.

40% no Rīgas daudzdzīvokļu namiem jeb apmēram 4000 māju apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis stāsta, ka renovācija pabeigta 5 mājām, bet 106 ēkas ir dažādās projekta attīstības stadijās. Viņš atzīst, kas arī uzņēmums līdz šim nav pietiekami aktīvi iesaistījies projektu realizācijā, bet atzinīgi vērtē jaunās Rīgas domes koalīcijas aktivitātes, piemēram, atjaunojot Rīgas enerģētikas padomes darbu, kas varētu izstrādāt tipveida projektus sērijveida ēku renovācijai.

Tas ir veids, kā to visu varētu padarīt ātrāk un vienkāršāk, galvenais – arī saprotamāk cilvēkiem. Jo pašreiz katrs projekts tiek realizēts kā unikāls projekts. No mūsu fonda apmēram 40% māju ir tipveida mājas, tas varētu būt virziens, kurā būtu jāsāk uzreiz strādāt.

Rīgas namu pārvaldnieks apsaimnieko 42% sērijveida ēku mikrorajonos. Lai tās kompleksi atjaunotu, nepieciešams pusotrs miljards eiro. Rīgas Domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis stāsta, ka līdz šim galvenais ēku atjaunošanā bijis ALTUM finansējums, bet ar to nepietiks, un jādomā par cita veida finansējuma piesaisti.

Rīgas Enerģētikas aģentūra var būt atbildīgā iestāde, kas panāk, ka, pirmkārt, iedzīvotāji ir gatavi ieguldīt savos īpašumos. Otrkārt, ka viņiem ir ko ieguldīt – ir piesaistītas finanses dažādos veidos - no publisko fondu līdzekļiem un aizņēmumiem, lai mājas nesāk brukt, un pie reizes mēs sasniedzam klimata mērķus un maksājam mazākus rēķinus. Tas, ko mēs šobrīd cenšamies – finansējumu, kas ALTUM ienāk no ES fondu, un tagad arī Atveseļošanas un noturības mehānisma, būtiski palielināt, piemēram, ar Eiropas investīciju bankas aizdevumu. Ja mēs varam izveidot aizdevumu ar zemām procentu likmēm ilgtermiņā, tad jebkuram iedzīvotājam tas kļūst izdevīgi pat bez granta daļas.

Rīgas namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis gan norāda uz problēmām, ar ko sakaras daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji Rīgā – liela īpašnieku un īrnieku mainība, lielas mājas ar 100 dzīvokļiem, kuru īpašniekiem ir grūti vienoties. Ir arī sistēmiskas problēmas.

Augstās ES prasības dokumentācijas sagatavošanā. Nevar mājas vecākais pats šo projektu novadīt, ir vajadzīga profesionāļu komanda, kas ir spējīga to visu vadīt. Protams, arī Covid ietekmē gan cilvēku maksātspēju, gan interese par ilgtermiņa saistību uzņemšanos ir mazinājusies. Liela problēma, ne tikai Rīgā, ir ilgā projektu realizācija. Mēs redzam, ka tie ir 3 līdz 4 gadi. Mums ir izkonkursēti būvniecības darbi pirms 2 gadiem, un cilvēki ir paņēmuši kredītu bankā un noslēguši līgumu ar ALTUM. Būvnieki atsakās par 2 gadu vecām cenām veikt šos darbus, kas ir saprotami, jo augušas izmaksas. Rīga ir unikāla ar to, ka šeit ir viszemākās siltumenerģijas cenas. Nosiltinot māju, ir jāsasniedz kaut kāds procentuālais samazinājums naudas izteiksmē. Teiksim, ja maksāja  eiro par kvadrātmetru, jānonāk uz 50 centiem. Ja nokrītas siltumenerģijas tarifs, attiecīgi šie ieguvumi mazinās.

Līdz 2050. gadam pašvaldība plāno renovēt un siltināt 6000 daudzdzīvokļu namus galvaspilsētā.