LSM ziņās: Azartspēļu rīkotāji nedrīkstēs ignorēt spēlētāju lūgumus nelaist viņus spēļu zālēs

Ministru kabinets pieņēmis izmaiņas vairākos likumos, lai ierobežotu nelicencētās interneta azartspēles. Par šīm izmaiņām vēl jālemj Saeimai.

Azartspēļu bizness Latvijā pēdējos gados aug par 10, 11% gadā. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne stāsta, ka pērn nozares apgrozījums bija 293 miljonie eiro. Populārākie joprojām ir spēļu automāti, kas sastāda 78% no kopējā apjoma.

Attīstoties tehnoloģijām, ļoti strauji, pat līdz 45, 50% gadā aug interneta azartspēļu popularitāte. Signe Birne stāsta, ka licences izsniegtas deviņiem interneta azartspēļu rīkotājiem, valsts uzrauga arī nelicencētos spēļu rīkotājus.

Lai ierobežotu azartspēļu biznesu, Finanšu ministrija (FM) rosinājusi izmaiņas vairākos likumprojektos. FM valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa stāsta, ka plānots izveidot no azartspēlēm atkarīgo iedzīvotāju reģistru un stingrāk ierobežot nelicencētos azartspēļu rīkotājus internetā.

Azartspēles, tāpat kā alkohola bizness, nes papildus peļņu valsts budžetā. Uzņēmēji bez parastajiem nodokļiem maksā arī speciālos nodokļus, kas papildina valsts budžetu par 39 miljoniem, bet pašvaldību budžetus par 9,5 miljoniem eiro gadā. Izskanējuši ierosinājumi, ka azartspēles Latvijā vajadzētu aizliegt. Tam nepiekrīt Signe Birne. Arī Jana Salmiņa vērtē, ka azartspēļu aizliegšana veicinātu nelegālā biznesa attīstību.

Gadā azartspēļu nozare nodokļos kopumā samaksā 76 miljonus eiro un šajā nozarē strādā vairāk nekā 3800 Latvijas iedzīvotāju.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.