Vidējā bruto mēnešalga 2. ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 10,2%, sasniedzot 1237 eiro. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pie tam – algu pieaugums turpinājies arī Covid pandēmijas laikā. Pērn algas auga par 6% gadā, iepriekš – par 7%. Eksperti algu pieaugumu, gan ne tik strauju, prognozē arī turpmāk.

Ekonomikas atkopšanās un pandēmijas ierobežojumu atcelšana pozitīvi ietekmējusi arī darba tirgu. Bezdarbnieku skaits samazinājies līdz pirmspandēmijas līmenim – 6,5%, aug brīvo darba vakanču skaits. "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidro, ka atalgojuma pieaugumu ietekmē gan minimālās algas palielināšana, gan algu pieaugums sabiedriskajā sektorā.

Pandēmijas ietekmē mainījusies arī nodarbinātības struktūra un no darba tirgus pazudušas mazāk apmaksātās darba vietas, līdz ar to radušās darba vietas ar lielākām algām. Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Jānis Salmiņš vērtē, ka atalgojums arī turpmāk palielināsies visās nozarēs.

Saistībā ar algu kāpumu uzņēmējus uztrauc - vai algu pieaugums ies roku rokā ar produktivitātes pieaugumu? To vērtē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamersa (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa.

Latvijā jau jūtams darbaspēka trūkums, kas arī ir viens no faktoriem, kāpēc aug atalgojums. Katrīna Zariņa no LTRK stāsta, ka uzņēmējus uztrauc arī darbaspēka kvalitāte.

Eksperti prognozē, ka atalgojums palielināsies arī turpmāk, tiesa gan, pieaugums vairs nebūs mērāms divciparu skaitļos. Riska faktors ir arī Covid pandēmija, bet vakcinācija norises ekonomikā noteikti ietekmēs pozitīvi.