Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Ziemassvētku gaidās Ģimenes studija dodas uz Vecpiebalgu pie Baložu ģimenes. Aiva un Jānis tur dzimuši un auguši un abi lepojas, ka ir piebaldzēni jau vairākās paaudzēs. Savus puikas Andžu un Jāni viņi audzina ar vienu kāju Rīgā, Āgenskalnā, ar otru – dzimtajā Vecpiebalgā. Tur daļēji atjaunotajā muižas kalpu mājā atrodas Aivas sveču darbnīca, kur viņa dabīgā vaska sveces lej pie simtgadīga, savas vecmāmiņas ģimenei piederējuša galda.

Aiva atzīst, ja viņai patīk tādas lietas ar auru. Par sevi stāstot, abi Baloži nespēj noslēpt, cik augstā vērtē tur senas vērtības un ar lielu aizrautību runā par savu novadu un vidi sev apkārt.

Aiva saka, ka ir sveču lējēja. Viņas izglītība gan ir saistīta ar pedagoģiju, bet atklāj, ka šajā jomā nav strādājusi, jo ir pietiekami daudz darba ar svecēm visu cauru gadu.

"Aivas labā un kreisā roka, palīdzu visos saimnieciskos jautājumos, juridiskos un grāmatvedības jautājumos. Aiva ir radošā persona, es esmu kaut kur tālu aizmugurē, kad viņai kaut vajag, viņa man zvana un es skrienu, un palīdzu," bilst Jānis.

Ikdienā viņš darbojas citā jomā, kas saistīta ar biroja tehniku.

"Mums ir divi brīnišķīgi puikas - Jānis un Andžs," tā Aiva.

Stāstot par savu ģimeni, Aiva atzīst, ka viņi pārziemo Rīgā, jo tur arī bērniem skola un bērnudārzs, bet jau agrā pavasarī ierodas Vecpiebalgā un vasaru vada te.

Abi nāk no kuplām ģimenēm, bet Baložu ģimenes satikšanās stāsts ir saistīts ar Vecpibalgas deju kolektīvu, kuram mēģinājumi notiek Rīgā.

Īpašs ir stāsts par māju, kur Vecpiebalgā iekārtota Aivas darbnīca. Tā ir bijusi Vecpiebalgas muižas kalpu māja. Pagaidām Baloži darbojas divās mājas telpās, bet šī ir unikāla māja, kurā saglabājies manteļskurstenis. Tādu savulaik varējuši atļauties tikai turīgi cilvēki. Jānis atklāj, ka viss vēl ir procesā, lai to ar laiku rādītu arī plašākai publikai.

Tāpat īpašs ir stāsts par galdu, pie kura Aiva strādā. Tā ir pati pirmā lieta, ko Aiva atnesusi uz darbnīcu. Viņa ir lepna, ka tas ir vecvecmammas un vecvectēva galds. Savulaik tā bijusi dārga mēbele, jo galdam ir atvilktne. Pie tā sēdusies visa saime - vecvecmamma un vecvectēvs ar septiņiem bērniem. Arī krēsli, kas darbnīcā, savākti pašu mājas šķūņaugšā un klētsaugšā, kā arī kaimiņu atdoti, protams, restaurēti.

Stāstot par amatniecības tradīcijām kopš seniem laikiem Piebalgas pusē, kopīgi darbojoties top arī sveces.