Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Dobelnieki Maija un Jānis Albāti jeb Maijjāņi, kā viņi nereti sevi sauc, ir četru dēlu - Filipa (2,5 gadi), Alvja (5 gadi), Jāņa (9 gadi) un Dāvja (11 gadi) - vecāki. Tagad viņu ģimenē dzīvo ar audžumeita Lāsma (7 gadi). Dot mājas kādam bērnam, par kuru vecāki nevar parūpēties bijis apzināts un ģimenē savstarpēji saskaņots lēmums. Taču spert šo soli pa īstam izrādījies grūtāk, jo audžumeitai ir īpašas vajadzības un tas licis visai ģimenei mainīt dzīves tempu un pārskatīt prioritātes.

Kur abi rod spēka avotus, lai tiktu galā ar ikdienas rūpēm, un kas palīdz mierpilni izdzīvot šo laiku, stāstām Ģimenes studijā.

"Tas, ko viņi dara ir viņiem raksturojoši," stāsta Maija par saviem bērniem Latvijas Radio ciemošanās reizē. "Dāvim bieži vien ir jānorauj grāmata, tā ir pielipusi pie Dāvja rokām. Jančuks ir saimniecības gars un darītājs. Viņam pieder kustība šajā mājā noteikti. Alvis ir mākslinieks, viņš ļoti skaisti savos piecos gados, bagātīgi glezno, zīmē. Viņa pasaule ir tāda, kas man ir jāmācās uzmanīgi satvert. Filips - mūsu mīļais pastarītis, viņš ir pie cilvēka, viņš grib mīļoties. Lāsmuks ir saimniece, viņai ir savas šeptes un funktieris, ir mazliet jāpamežģa smadzenes, lai tam tiktu līdz."

"Paldies Dievam par tik brīnišķīgiem bērniem," bilst Maija.

Bet vai pirms 20 gadiem Maija un Jānis spēja iedomāties, ka šāds būs viņu ģimenes modelis?

"Tas netiek plānots, man liekas, grūti ir izplānot ģimeni ar daudziem bērniem. Tas nāk, mēs to pieņemam, tā ir zināma uzdrīkstēšanās, paļāvība. Liela paļāvība," uzskata Jānis.

"Es jau zināju arī pirms 20 gadiem, bet nezināju, kurš cilvēks man tiks dāvināts, lai piepildītu šo sirds ceļu," vertē Maija.

"Es zināju sen, ka būs četri caur mani nākuši bērni un tad es palīdzēšu kopā ar savu ģimeni kādam, kurš aug bērnunamā. Bet kā tas būs un cik interesanti un skaisti, to es nezināju.

Nezinu, vai es to sajutu, un tādēļ tas ir noticis, vai es to pati izveidoju. Šķiet, ka bija kaut kur sirdī ielikts."

Lāsma Albātu ģimenē ienāca 2019.gada vasarā. Ģimene ar viņu iepazinās tā paša gada sākumā vienā no atvērtajiem pasākumiem Kapseļu ielas bērnu namā. Maija stāsta, ka "aizbraukuši tikai paskatīties", jo pēc audžuvecāku mācībām psihologs noteicis, ka viņu ģimenei piemērotāks būtu mazāks bērns. Ar šādu domu arī devušies uz bērnu namu, nedomājot par to, ka ģimenē ienāks bērns ar īpašām vajadzībām. Bet kā jau tas gadās, bijis kaut kāds klikšķis...

Maija arī stāsta, ka daudz runāja pirms lēmuma ar puišiem, kas ir audžu ģimene, kā ir ģimenē uzņemt bērnu.

"Centāmies, lai viņi arī jūtas kā lēmēji," norāda Maija.

Jānis un Maija neslēpj, ka bijis daudz baiļu un daudz šaubu, draugi labu nodomu vadīti centušies atrunāt Lāsmas diagnozes un veselības stāvokļa dēļ. Pirms pusotra gada, ka Lāsma ienāca ģimenē, viņa nerunāja tajā laikā, ļoti maz staigāja.

"Galvenais, kas ir mainījies, viņa paliek arvien drošāka. Viņai ir droša vide, vide, kur katru dienu nemainās cilvēki, kas viņu aprūpē, kas ir ar viņu kopā. Viņai nosacīti ir tētis ar mammu, pie kuriem viņa var nākt. Man liekas, tas ir ļoti būtiski viņas dzīvē šajos gados, lai viņa varētu veidot kaut kādu pamatu turpmākai dzīvei. Ir stabila vieta, stabilas attiecības, tās ir piepildītas ar sirsnību, mīlestību, savstarpējo cieņu," vērtē Jānis.

Vecāki nenoliedz, ka tās ir papildus rūpes ik brīdi par Lāsmu, bet viņi meklē un arī atrod, kā viņai palīdzēt, piemēram, kā labāk runāt. Maija ņem rokās ģitāru un rāda, ka vislabāk tas izdodas, dziedot.

Mainījušies ir arī viņi paši.

"Šādam bērnam ienākot ģimenē, ļoti labi atsedzas īpašības, kas citos apstākļos nebūtu bijušas pamanāmas. Mūsu attiecībās, attiecībās ar cilvēkiem. Lāsma, ienākot ģimenē, pastiprināja tās lietas, pie kurām mums vēl ir jāstradā, lai kļūtu vēl sirsnīgāki, vēl mīļāki, vēl ciešāki, rūpīgāki viens pret otru. Vēl sirdsgudrāki," uzskata Jānis.

Albāti atzīst, ka ar katra bērna ienākšanu ģimenē un it sevišķi ar Lāsmas ienākšanu, rūpīgāk sāk domāt par jēgpilnu dzīvi, kam es gribu atdot savu spēku, uzmanību.

"Ar katru bērnu, it sevišķi ar Lāsmu mēs tiekam mudināti izvēlēties vairāk, to, ko Dievs patiešām vēlas dot cilvēkiem," vērtē Maija.

"Ienākot katram bērnam, paliek mazāk laika sev, savām interesēm, hobijiem, aizvien vairāk ir jāsāk dot, nevis ņemt. Šis viens no iemesliem, kāpēc izvēlos šo ceļu. Sajūta ir tāda, ka tas ir pareizi," bilst Jānis.