Ciemos pie Mārtiņsonu ģimenes Cēsīs: septembris viņiem ir atkal citādas dzīves sākums

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ģimenes studija dodas uz Cēsīm ciemos pie Mārtiņsonu ģimenes. Linda ir pirmsskolas skolotāja, Ģirts - volejbola treneris un vietējā sporta centra vadītājs. Skolā mācās viņu meitas Keita un Anna, tāpēc septembris viņiem visiem ir atkal citādas dzīves sākums.

Raidījumā par jaunā mācību gada izaicinājumiem un iecerēm un Mārtiņsonu ģimenes ikdienu.

Mārtiņsoni Cēsīs ir ienācēji, bet nu jau pilntiesīgi sevi sauc par cēsniekiem, jo šajā pilsēta dzīvo jau vairāk nekā desmit gadus, jo vietējās leģendas vēsta, ka par īstenu cēsnieku sevi var saukt, ja pilsētā nodzīvoti vairāki gadi. Linda nāk no Bauskas, Ģirts - no Burtniekiem, bet satikušies abi Rīgā un uz Cēsīm atnākuši pirms 15 gadiem, kad Ģirtam šeit piedāvāts darbs jaunuzceltajā sporta halle.

Linda atminas, ka teikusi, ka neies līdzi uz kaut kādu mazpilsētu, "bet tad pieteicās Keita un bija skaidrs, ka arī es iešu uz Cēsīm".

"Esmu ļoti iemīlējusi Cēsis. Sākumā bija grūti, draugi Rīgā, mazpilsēta, ko te darīs. Tagad es nevaru iedomāties citu vietu, kur dzīvot, aicinu visus, kuri meklē vietu, kur dzīvot ārpus Rīgas, nākt uz Cēsīm," atzīst Linda.

Pilsētas pluss ir piedāvājums - mākslas skola, mūzikas skola, sporta skola, biedrības un klubi ar savu piedāvājumu. 

"Jūtamies kā epicentrā, spēj tikai baudīt un gūt," atzīst Ģirts.

Linda un Ģirts arī mudina šīs iespējas izmantot, gan pievērsties mākslai, gan sportam, jo grib, lai viņas ir aktīvas, lai sporto, bet arī apgūst radošās lietas. Tāpēc ir sporta skolas dienas un mākslas skolas dienas.

"Sports arī gribu un raksturu ļoti trenē, lai arī nav viegli," atzīst Linda.

Tāpat vecāki stāsta, ka rosina meitas sarunāties ar mammu un tēti par sev aktuālo jau no mazotnes, jo sākt to tad, kad bērns ir sasniedzis jau tīņa vecumu, ir par vēlu. 

"Svarīgi iet pie dusmīga vai bēdīga bērna, kad pats esi mierīgs," atzīst Linda.

Savām meitām Mārtiņsoni ir izvēlējušies Cēsu Jauno skolu, jo tā ir mazāka.

"Patīk tas, ka problēmas, kas bērniem rodas, risina uzreiz un vecāki arī informāciju saņem uzreiz, nevis pēc mēneša uzzina, kāpēc bērns negrib uz skolu iet," norāda Linda. "Patīk arī tas, ka bērniem pašiem daudz jāstrādā un jābūt patstāvīgiem. Bērniem no pirmās klases māca pašvērtējumu."

Savukārt mācību jomā viņa uzteic lēno ritumu, kā bērni mācās, jo Latvijas izglītības sistēmu Linda vērtē kā agresīvu, salīdzinot  ar citām valstīm.

Arī Linda pati strādā šīs skolas bērnudārzā, kur, kā pati atzīst, ir daudz lielākas iespējas strādāt individuāli ar katru bērnu.

"Bērni ir ļoti atšķirīgi. Ir piecgadnieki, kas vēl nezina nevienu burtu, ir tādi, kas jau lasa, metodika jāpielāgo katram bērnam. Strādājot mazās grupās, to var izdarīt," atzīst Linda.

Runājot par ģimenes tradīcijām, Mārtiņsoni stāsta, ka kopā spēlē galda spēles, ir visiem kopīgās picas svētdienas, kad paši cep picu, tad visi kopā rīko "filmu vakaru" ar kolu un picu pie televizora.

Ēst patīk gatavot visiem, sevišķi Ģirtam patīk eksperimentēt. Bet kā smejas Linda, viņa nav sadraudzējusies ar raugu, "viņš ar mani nekomunicē". Tāpēc picai izmanto veikalā nopērkamo miltu maisījumu. Tad kāda no meitām uztaisa mīklu, Linda sagatavo produktus, ko likt virsū. Picai ir "meiteņu zona" un "vecāku zona", katrs liek, ko grib un kas kuram garšo.

Filmas izvēlas gan vecāki, gan meitas, bet Linda un Ģirts cenšas meitas iepazīstināt ar filmām, kuras viņas varētu pašas neizvēlēties.

Bet virtuvē rosīties patīk arī meitenēm. Anna Ģimenes studiju cienā ar pašas gatavotu panakotu.