Diskusija par problēmam nozarē pēc Valsts kontroles revīzījas "Atņemtā bērnība"

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses, secināts Valsts kontrole revīzijā "Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē". Raidījumā Ģimenes studija saruna ar speciālistiem par problēmām nozarē un iespējamiem risinājumiem. Diskutē Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadīta Aurika Zīvere, Jelgavas sociālo lietu pārvaldes Ģimenes atbalsta nodaļas sociālā darbiniece Indra Kāle un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Marianna Dreja. Pa tālruni sazināmies ar Valsts kontroles padomes locekli Ingu Vāravu, kura iepazīstina ar ziņojumu.

„Normatīvie akti un likumdošanas ietvars Latvijā ir ļoti sakārtots. Bet ja skatāmies, kā notiek dzīvē, tad ar normatīvo aktu cēlo mērķu īstenošanu nevedas,” norāda Inga Vārava.

"Pēc revīzijas par ārpusģimenes aprūpi Latvijā Valsts kontrole secinājusi, ka problēmas sākas jau pašvaldībās: netiek veikta sociālās sistēmas izpēte, nav priekšstata, cik daudz ģimeņu ar bērniem dzīvo to teritorijā, nerunājot par to, ka pašvaldībām būtu zināms, kurām ģimenēm nepieciešama palīdzība. Arī tad, kad ģimene ir nonākusi institūciju uzmanības lokā, ir konstatēts, ka gan sociālie dienesti, gan bāriņtiesas vilcinās ar lēmumu pieņemšanu, palīdzības sniegšanu," turpina Vārava.

Viņa arī min, ka pēdējo divu gadu laikā situācija uzlabojas, kaut vai ārpusģimenes aprūpe arvien vairāk tiek nodrošināta ģimeniskā vidē pie aizbildņiem vai audžuģimenēs, tomēr pārkāpumi vēl ir.