Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Domājot par to, kādus vēlamies redzēt savus bērnus, kad viņi izaugs, mērķis visiem ir viens – redzēt domājošu cilvēku, kurš prot diskutēt, neaizvainojot otru, sarunājoties, izmantojot bagātu valodu un zinātu savas tautas kultūras bagātības, taču uzskati, kā to panākt ir atšķirīgs. Diskusijas raisījis priekšlikums, ka jaunajā izglītības standartā literatūras stundu būs mazāk, toties ir paredzēts jauns mācību priekšmets Drāma, kuru iespējams integrēt arī literatūras stundās. Vai ir iemesls satraukumam, ka tādejādi samazināsies bērnu zināšanas par latviešu literatūru un pasliktināsies lasītprasme, skaidrojam Ģimenes studijā. Diskutē jaunā mācību standarta "Skola 2030" projekta satura izveides vadītāja mācību jomā „Kultūras izpratne un pašizpausme mākslā” Inga Krišjāne, Rīgas Teikas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Daiga Celmiņa un Juglas vidusskolas un Iespējamās misijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Līga Sudare. Ierakstā Viesturs Roziņš un viņa skolēni stāsta, kā notiek Drāmas stundas Rīgas 31.vidusskolā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
1) absolūta neprasme komunicēt no programmas veidotājas puses. Kā viņa var uzspiest drāmu kā atsevišķu priekšmetu, ja viņas atbildes skolotājām ir apmētam: aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko;
2) bija piemēri no skolas, kur praktiski visus 12 gadus skolēni apgūst šo drāmu kā atsevišķu priekšmetu. Lai tā drāmas ieviesēja novērtē tās skolnieces runu, kura teica, ka priekšmets uzlabojis runas prasmes. Interesanti, kādas pirmcilvēku skaņas viņa izgrūda pirms priekšmeta apguves, jo tik maza vārdu bagāža dzimtajā valodā?
3) Kad pietrūka pretargumentu, šī ierēdne pārgāja uz daiļrunu par šūpuļdziesmām un pasakām. Atvainojiet, bet tajos aizlaikos, kad bērnus midzināja dziesmas un pasakas, ne gadžeti, vecāki ne tikai drāmā neapguva oratora prasmes un pareizi nostādītu skatuves runu, lielākā daļa neprata lasīt un rakstīt (un līdz tam šobrīd ar izglītības reformām ir degradējušas jaunākās paaudzes), bet tās dziesmas un pasakas nāca no sirds...
4) tas, kas visvairāk skanēja - prasme uzstāties, pareizi nostādīta balss, lai to dzirdētu visi utt. utml. Atvainojiet, ierēdņi, cik cilvēkiem tas ikdienā ir svarīgi? Vai tajās nedaudzajās stundās (jūsu argumenti) klase ar pāri 20 skolēniem spēs ko iemācīties, ja daudzi aktieri, kuri to mācās gadiem, uz skatuves nes gandrīz ik dienu, tomēr nespēj bez mikrofona palīdzības iztikt.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X