Ģimenē ienāk mājdzīvnieks: bērniem ir jāmāca rūpes un atbildība par dzīvnieku

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Pandēmijas sākumā parādījās ziņas, ka strauji aug interese par mājdzīvnieku adopciju. Ģimenes ir vairāk mājās un uzskata to par labu brīdi, lai piepildītu savas vai bērnu vēlmes pēc kāda četrkājaina drauga. Kā ir šobrīd, vai pandēmijas laikā daudzās ģimenes paņemtie dzīvnieki ieguvuši stabilas mājas, vai tomēr dzīvnieku adopcija ģimenēm izrādījies pārsteidzīgs lēmums? Kā mācīt bērniem rūpes un atbildību par dzīvnieku, diskutējam Ģimenes studijā.

Patversmes „Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone atzīst, ka nav novērojusi, ka pandēmijas laikā paņemtos dzīvniekus masveidā vestu atpakaļ.

"Ir cita skumja tendence, diemžēl pandēmija paņem daudz dzīvības, tajā skaitā cilvēkus, kas dzīvojuši vientuļi ar saviem dzīvniekiem vai kam nav tik uzņēmīgi un godprātīgi radinieki, šo mirušo cilvēku dzīvnieki nonāk patversmē," skaidro Ilze Džonsone.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības „Ķepu ķepā” vadītāja Gundega Bidere atzīst, ka tomēr ir daudz cilvēku, kas nebija pārdomājuši rūpīgi par dzīvnieku adopciju. Bija vairāk cilvēku jāizglīto.

"Ir bijušas neveiksmīgās adopcijas, kur cilvēki nav bijuši īsti sagatavojušies tam solim. Diemžēl jāsaka, ka redzam un pie mums nonāk kuplā skaitā neapdomīgie lēmumi - mistiskās vietās paņemti suņi un kaķi, par kuriem pēc pāris mēnešiem cilvēks saprot, ka nevar tik daudz tam tērēt laiku. Tad šie dzīvnieki nonāk pie mums," atzīst Gundega Bidere.

Viņa vērtē, ka

cilvēkiem reģionos ir mazāk informācijas par to, cik daudz laika prasīs rūpes par dzīvnieku ikdienā, līdz ar to arī cilvēki neaizdomājas, bet rīkojas impulsīvi.

Raidījuma „Ķepa uz sirds" producente un žurnāliste Inese Kreicberga uzskata, ka šobrīd cilvēkiem ātri viss apnīk un tā ir bīstama tendence. Cilvēki grib pirkt šķirnes dzīvnieku, ātri un vieglprātīgi pieņem lēmumu, nopērk no nezināma tirgotāja, bet apnīk un patversme redz sekas.

"Viņi nesaprot fundamentālu lietu, ka suns maina pilnībā jūsu dzīvi. Daudzi grib iebāzt suņa ienākšanu savā esošajā dzīves rutīnā. Nesanāk, vai nu maina dzīvi, vai atsakās no dzīvnieka. Un tas ir skumjākais," atzīst Inese Kreicberga.

Gundegas Bideres ieteikums vecākiem, kur bērni dīc, ka grib mājdzīvnieku, atvest viņus uz patversmi un lai kļūst par brīvprātīgo mēnesi vai divus. Tad var saprast, cik ļoti bērns grib to dzīvnieku.

"Mums ir bijušas situācijas, kad atbrauc vecāki un saka: mums bērniņš grib kaķīti. Es esmu tā vienmēr riebīgā tante, kas atļauj ar kaķi samīļoties, bet pēc tam iedod kaķu kastītes tīrāmo lāpstiņu rokās un saka, ja bribi kaķīti, tev ir jāiemācās par viņu rūpēties.

Protams, visa atbildība par minci būs uz vecākiem, bet ja primāro vēlmi ir izteicis bērns, tad bērnam ir jāiemācas saprast, ko nozīmēs rūpes. Tas nebūs paspēlēties ar striķīti un bumbiņu, bet tas arī būs dzīvnieciņu barot, tīrīt, rūpēties par viņu arī praktiski,"

Ierakstā par saviem daudzajiem mājas mīluļiem un rūpēm par viņiem stāsta Maija Branta kopā ar dēlu Filipu.

Savukārt Karīna Aldermane dalās pieredzē un stāsta, kā viņas ģimenē aizsākušās rūpes par suņiem senioriem ar nopietnām veselības problēmām un kā ģimene par šiem mīluļiem rūpējas visi kopā.