Griķu ģimenē skolas laika vēstures uzdevums pārtapis par dzimtas pētījumu

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Atklājot raidījumu ciklu par ģimenēm, kas veido ciltskokus un pēta savas dzimtas saknes, tiekamies ar Ināru Griķi un viņas meitu Signi Rancāni no Skrīveriem. Šajā ģimenē skolas laika vēstures stundas mājasdarbu veikšana pārvērtusies par ilgstošu dzimtas pētīšanu un pat vēsturisko priekšmetu kolekcijas veidošanu.

„Bērniem skolā vajadzēja, bijām spiesti braukt meklēt radiniekus. Tad jau iegājām azartā diezgan esam atraduši,” stāstu par ciltskoka tapšanu sāk Ināra Griķe.

Ināra Griķe stāsta, ka, veidojot ciltskoku, aptaujājuši gan radiniekus, gan izmantojuši arhīva materiālus. Viņa arī atzīst, ka vecās basnčiās grāmatas nav nemaz tik viegli lasīt. Tas jāmāk. Toties izdevies izpētīt dzimtas vēsturi no viņas tēva puses, kā dažādos laikos un pārmaiņās veidojusies dzimtas vēsture. Secinājums – septiņas paaudzēs visi ir bijuši zemnieki. Materiālus atraduši līdz laikam, kad vēl zemniekiem nebija uzvārdu. Un lai arī mūsdienās ne visi ir saistīti ar zemes darbiem tieši, zemnieka gēns ģimenē arvien saglabājies.

Ināras Griķes meita Signe Rancāne ir viena no dzimtas vēstures pētniecēm. Viņa atzinīgi vērtē, ka skolā ir uzdevums pētīt dzimtas vēsturi.

„Cilvēkus tas ievirzīs dziļāk papētīt, tu jau nepēti tikai dzimtu, pētīt arī Latviju, papēti arī Latgales pusi, kur bijušas skolas, kāda bijusi vēsturi, kādi kalni, ezeri, kādas slavenības. Ej visā stāstā iekšā, ne tikai savā dzimtā,” uzskata Signe Rancāne.

Ģimene par katru cilvēku dzimtas grāmatā veido aprakstu ar fotogrāfijām un dzimtas grāmata bieži tiek atvērta, lai pārliecinātos, kā notikums fiksēts tur, kā cilvēki to atceras mūsdienās. Turklāt šis pētījums ir dzimtu krietni satuvinājis.