Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kāds ir bērna ar īpašām vajadzībām potenciāls iekļauties sabiedrībā un dzīvot pēc iespējas patstāvīgāku un jēgpilnāku dzīvi? Kā atļauties terapijas? Vai iekļauties skolā? Vai šādam bērnam nākotnē būs darbs? Vai īpašie bērni tiek audzināti dzīvei pansionātā? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem diskusijā par īpašo bērnu nākotni meklēs eksperti. Dažus no viņiem uz sarunu pirms konferences aicina arī Ģimenes studija. Raidījuma viesi: Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa un Latvijas Autisma apvienības pārstāve Kristīne Bileja, kura ir mamma bērnam ar autiskā spektra traucējumiem un ir iniciatore gaidāmajai konferencei. Arī psihiatrs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs un mamma Dita Rituma, viņas vecākajam bērnam, kuram jau ir 30 gadi, ir invaliditāte.

"Ikvienam bērnam ir tiesības uz gaišu un mierpilnu nākotni, taču daudzu bērnu nākotne mūsu valstī ir pavisam neskaidra. Latvijā ir vairāk nekā 3000 bērnu, kuriem dažādu psihisku un uzvedības traucējumu dēļ ir piešķirta invaliditāte, un viņiem ikdienā nepieciešams vecāku un apkārtējo atbalsts.

Cilvēka dzīves kvalitāti nosaka iespējas attīstīt savas spējas, būt sev piemērotā izglītības un darba vidē, saņemt kvalitatīvus ārstniecības pakalpojumus, veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, piedalīties sabiedrības dzīvē un veidot pašam savu dzīves telpu. Diemžēl daudzi no šiem priekšnoteikumiem daļai sabiedrības netiek nodrošināti," norāda diskusijas rīkotāji.

Latvijas Autisma apvienības rīkotā diskusija par īpašo bērnu nākotni Latvijā notiks 27. aprīlī no pulksten 15 līdz 17. Tai varēs sekot  Facebook.

Kristīne Bileja, balstoties uz personisko pieredzi, atzīst, ka viens no izaicinājumiem, nodrošinot visu nepieciešamo savam bērnam, ir arī informācijas pieejamības trūkums.

"Darbojoties arī autisma grupā un Autisma apvienībā, es secinu, ka ļoti daudziem vecākiem ļoti svarīgs jautājums un liela neskaidrība par to, kas bērnu sagaida nākotnē. Kas bērnus sagaida pēc 9. klases, vai būs iespēja strādāt, kur viņi dzīvos, vai mēs tiešām ieguldām visus šo ziedotāju naudu un visus šos līdzekļus, lai audzinātu bērnus pansionātiem?"  norāda Kristīne Bileja.

Līga Bērziņa norāda, ka parasti saka, kad vienas durvis aizveras, tad nākamās atveras, bet vecākiem, kuri audzina bērnu ar autiskā spektra traucējumiem ir sajūta, ka katrs posms ir jāsāk no jauna.

"Tajā brīdī, kad šīs vienas durvis aizveras, kāds noteikts posms, piemēram, bērnudārzs, tad atveras absolūts haoss un ļoti daudz šajos dzīves posmos vecākiem ir tā sajūta, ka viņi sāk visu no jauna. Tie jautājumi tiešām cikliski atkārtojas, mēs beidzām bērnudārzu, kurā skolā mācīties un kura skola ir iekļaujoša un kā viņam palīdzēt? Un pēc tam ir panika par 9. klasi - ko tālāk darīt dzīvē tālāk," vērtē Līga Bērziņa. "Līdz ar to mūsu vecāki nepārtraukti katras nākamās problēmas priekšā, katras nākamās krīzes priekšā viņi ir it kā tādā kritienā, kur īsti nevar saprast, kā viņus uztvert."

Protams, ir labās prakses piemēri, bet viņi nav "no gumijas", to pietiek tikai dažiem "visi pārējie ir tādā aklā izmisumā, kā to dzīvi organizēt tālāk - pārvākties uz citu pilsētu, uz citu valsti? Ko mainīt, ko darīt".