Ilze Tigule mudina jaunā gadā ikvienam atļaut sev iemācīties ko jaunu

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ģimenes studija ciemojas Cēsīs, kur no Rīgas pirms četriem gadiem pārcēlušies Ilze un Artūrs Tiguli. Ilze ir „BurbergaRada” rotu māksliniece, viena no viņas firmas zīmēm ir savdabīgi auskari, kas sastāv no pašas veidotām pērļu ieskautām sejiņām, dažādām bārkstīm un spalvām. Pati par sevi viņa raksta: "Esmu amatniece un rokdarbniece, radu rotas un aksesuārus savu trīs bērnu ieskauta, pa kājām pinoties sunim un kaķim, pa logu veroties Gaujas nacionālajā parkā." Jau kādu laiku Ilze gan mājās vairs nestrādā un arī tikšanās ar Ilzi, Artūru un diviem lielākajiem bērniem - Astrīdu un Ernestu notiek viņas rotu darbnīcā kopstrādes mājā "Skola6".

Ilze stāsta, ka Cēsis par viņas ģimenes pilsētu kļuva pirms četriem gadiem bērnu izglītības dēļ.

“Nolēmām, ka bērnus vēlēsimies skolot ārpus Rīgas, jo nevēlos visu dienu pavadīt sastrēgumos uz skolu un pulciņiem. Cēsīs arī ir laba izglītība,” bilst Ilze. “Cēsu jaunā skola nozaga mūsu sirdis un nokļuvām Cēsīs.”

Ģimenei arvien mīļa ir arī Rīga, kur Artūram ar draugiem ir kafejnīca, kur ir arī daudz draugu. Turklāt Cēsis ir pietiekami tuvu Rīgai. Tā kā ar darbiem Rīgā ir saistīti ne tikai Tiguli, bet vairāki Cēsu jaunās skolas bērnu vecāki, viņi cits citam draudzīgi izpalīdz, piemēram, paņemot bērnus no skolas.

“Kopā būšana ir daudz tuvāka nekā Rīgā, kur esi tuvāk, bet jūties tālāk. Šeit tā sajuta ir tuvāka ar cilvēkiem,” uzskata Ilze.

Ilze meita Astrīda mācās Cēsu jaunās skolas 3.klasē, bet četrgadnieks Ernests šogad ir kļuvis par bērnudārznieku.

"Tas ģimenes lēmums, lai varam izbaudīt un iepazīt viņus," par izvēli bērnus laist dārziņā no četru gadu vecuma stāsta Ilze. "Tajā vecumā esam viņiem apnikuši, lai viņš spētu izbaudīt bērnudārzu un laiku kopā ar citiem."

Šis svētku laiks Ilzei kā māksliniecei ir ļoti darbīgs. Decembris ir laiks, kad jāatgādina sev, ka ir arī ikdienišķas pamatlietas, bet tas ir arī skaists laiks

“Decembris ir skaists, ka jūties kā Ziemassvētku rūķis, tie Ziemassvētku rūķi esam mēs, kam rokas ir īstajā vietā, mēs palīdzam iepriecināt citam citu,” par savu darbu bilst Ilze.

Ilze veido ne tikai interesantas rotas, bet arī kopā ar draudzeni radījusi „netīrie galdauti”, kas saucas „Dzīres”. Tie jau ir nodrukāti jau ar pleķiem.

“Galdauti man vienmēr patikuši. Kad sanāk daudz draugu kopā paēst, ēšanas laikā kaut kas uz galdauta izlīst un es kā diezgan liels perfekcionists ar acs kaktiņu visu laiku uz galda redzu to pleķi. Tad es domāju, kāpēc to nepadarīt to par efektu. Uzrunāju draudzeni grafiķi, kurai pieder sietspiedes studija un viņa spēja realizēt to skaistā mākslas darbā. Izlietais un drupačas tikai papildina zīmējumu. Katrs pleķītis un traipiņš ir stāsts par skaistiem brīžiem kopā, nevis par beršanu pēc tam,” atklāj Ilze.

Stāstot par savu darbu, Ilze bilst, ka viņai patīk arvien iemācīties ko jaunu un tas ir arī būtiski viņai kā māksliniecei, amatniecei, lai varētu darīt to, kas patīk un ar to arī nopelnīt

“Mākslinieces ikdiena ir stāsts par to, ka ziedo laiku savam darbam, parādi viņam savu mīlestību. Tad arī sanāk,” uzskata Ilze.

Starp citu Ilze zīmols "BurbergaRada" nav nekas mistisks un tālām zemēm. Ilzes meitas uzvārds ir Burberga, tas viņai patīk un to viņa vēlējusies saglabāt caur rotām un dizainu.

Arī citiem Ilze vēl piedzīvot brīnišķīgo bērnišķīgo pārsteigumu, ka var kaut ko iemācīties no jauna.

Bet svinot svētkus, ģimene ļaujas notikumiem un pārsteigumiem.

“Cenšamies ieklausīties viens otrā, neieciklēties uz konkrētu scenāriju,” par ģimenes svinēšanas tradīcijām stāsta Ilze. “Noteikti būs daudz ciemiņu, mums patīk būt kopā ar tuvajiem. To sev dāvinām gan ikdienā, gan svētkos. Kuram ir iedvesma, tas gatavo. Kopābūšana ir svarīga. Tas arī jāatgādina ikdienā, cik tas ir svarīgi.”

Laiku kopābūšnai devusi arī pārvākšanās uz Cēsīm.

"Ieguvums no pārvākšanās – esam ieguvuši laiku kopā, varam strādāt kopā, dusmoties kopā, pabūt vieni kopā, esam iemācījušies viens otru netraucēt esot kopā," tā Ilze.

Un tas ļauj dzīvot skaistu garlaicīgu dzīvi, kā to sauc Ilze. "Garlaicība ir skaista, kad zini, ka viss ir kārtībā, ja nav, zini, ka būs. Miers kļūst dabisks arī caur grūtumiem. Mēs esam izauguši caur grūtiem brīžiem un ieguvuši foršu garlaicīgu mieru, bet garlaicīgu skaistā un vērtīgā izpratnē," vērtē Ilze.