Īpašais laiks toreiz un ģimenes ikdiena tagad. Saruna ar Romualda Ražuka ģimeni

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Šonedēļ atceramies barikāžu laiku un cilvēkus, kuru lēmumiem un rīcībai bija būtiska nozīme šajos notikumos. Romualds Ražuks 1990.gada nogalē kļuva par Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju un vadīja šo organizāciju līdz 1993.gadam. Tas bija izšķirošs laiks Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, bet Romualds Ražuks uzsver, ka barikādes ir atmodas laika augstākā virsotne. Bet šis laiks ir arī viņam personiski nozīmīgs - pirms 30 gadiem janvārī dzima viņa meita.

Ģimenes studijā saruna ar Romualdu Ražuku, Ingunu Ebelu un viņu bērniem - Danuti un Mārtiņu par īpašo laiku toreiz un ģimenes ikdienu tagad.

"Mēs funkcionējam kā vienots organisms, tas man ļoti patīk. Mēs viens otru atbalstām, bērni visu laiku mani atbalsta, es cenšos kā mamma viņus... Faktiski mēs nedalām darbus. Mēs visi apspriežam Danutes pētniecības darbu. Visi vienlaicīgi strādā dārzā, restaurē logus, labo balkonu. Diemžēl mēs neesam vēl vecvecāki, neviens nav noskatījis to īsto dzīvesbiedru. Mēs pacietīgi gaidām, kas būs, mēs arī bijām vēlie "cepelīni"," zsavu ģimene raksturo Inguna Ebela.

"Atlicinājām laiku revolūcijas taisīšanai," piebilst Romualds Ražuks. 

Danute piekrīt, ka ģimenē cits citam palīdz, viņa palīdz vecākiem tikt galā ar studiju organizēšanu e-vidē, tikmēr vecāki pārlasa viņas darbus. Reizēm arī brālim, kurš nav saistīts ar medicīnu, iedot pārlasīt, jo svarīgi, lai saprot pēc iespējas lielāka auditorija to, ko gribu pateikt.

"Ir vai nav ģimenē mediķis, mēs visi zinām, ko kurš dara un mēģinām palīdzēt," bilst Danute.

Danute vērtē, ka ģimene ir tik vienota, jo abi ar brāli ir bijuši jau kopš agras bērnības iesaistīti ne tikai  ģimenes un tradicionālos pasākumos, bet arī vecāku darba lietās. Vienmēr bijuši blakus, redzējuši, ar ko vecāki nodarbojas, palīdzējuši. Tas arī visus apvienojis.

Mārtiņš atzīst, ka vecāki vienmēr bijuši ļoti ieinteresēti visā, ko gan viņš, gan māsa dara un gatavi atbalstīt.  

"Mēs vienmēr esam bijuši iesaistīti viens otra darbos, izklaidēs, priekos, bēdās un tāpēc mums ir izveidojusies tik tuva ģimene," uzskata Mārtiņš.

Ģimenei ir arī īpašs stāsts par Ebelu dzimtas mājas atgūšanu Jūrmalā.

"Tas ir tāds viens visuma maziņš stūrītis, kur zini, ka vienmēr būsi īstajā vietā. Pat ja tas nebūs saistīts ar konkrētiem cilvēkiem, tur būs atmosfēra, kas būs tikai tev saskatāma," atzīst Mārtiņš, raksturojot ģimenes māju un kopā būšanu visiem tajā.

Ar Ražuku ģimeni Latvijas Radio tiekas šobrīd jau ierastā saziņas formā - zoom platformā, turklāt izrādās, ka visa ģimene ir kurš karantīnā, kurš pašizolācija, jo "Danute ir kritusi kaujas laukā, strādājot Covid nodaļā Stradiņa slimnīcā", tā situāciju raksturo Romualds Ražuks.

Danute bilst, ka raksturojums ir dramatisks, bet viņa esot "pie vainas" tam, ka viņa un brālis tagad dzīvo mājā katrs savā istabā un vecāki citā mājas daļā, jo ir saslimusi ar Covid. 

Danute atzīst, ka nu jau jūtas labāk, lai arī vēl saglabājas nespēks un ir arī traucēta smadzeņu darbība.

"Ja ir spēks kaut ko padarīt, strādāju pie doktora darba, kas jāaizstāv šī gada beigās," atklāj Danute. "Pozitīvais ir tas, ka tagad daudz vairāk dabūju paēst, jo vecāki un brālis uz to spiež, parasti ikdienā darbā nav laika. Tās nācis veselībai par labu."

Danute ir rezidente P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un rezidentiem ir dežūras Covid nodaļās. Vai ģimenei nav nemiers par meitu, ka viņa tik cieši saskaras ar Covid?

"Ar to ir jārēķinās, bez tam visi mūsu radi ir apguvuši kara medicīnu. Iepriekšējās paaudzes pa karu ņēmušās. Skaidrs, ka, dodot to zvērestu, ir jāapzinās, ka kritiskā brīdī būs jādara viss, kas nepieciešams, par sevi nedomājot," atzīs Inguna,

"Mēs protams, bažas izteicām, bet Danute uzreiz pateica, ir jāiet, rezidenti visi ies," bilst Romualds Ražuks.

Ārsti ir gan Inguna Ebela, gan Romualds Ražuks, šobrīd abi vairāk saistīti ar jauno mediķu sagatavošanu Latvijas Universitātē. Mārtiņa darbs ir saistīts ar zinātnisko tehnoloģiju konvencionalizēšanu. Danute ir mediķis piektajā paaudzē Ražuku-Ebelu ģimenē.

Atminoties 1991.gada barikāžu laiku, Romualds Ražuks saka ne tikai, ka tās bija atmodas laika augstākā virsotne, bet arī smaga darba beigu posms, jo ceļš līdz barikādēm bijis pakāpenisks jau kopš 1990.gada 15.maija, kad bija Interfrontes un PSRS virsnieku pirmais uzbrukums Augstākai Padomei.

"Kā tādā lidojumā visi atradās, tas gāja lielā jonī, katrs bija atradis savu vietu, bet kaut kas to visu vadīja, tajā pašā laikā no katra precizitātes un tā, ko varēja izdarīt, daudz kas bija atkarīgs. Neviens toreiz nedomāja ne par izskatu, ne to, ko ēd, vai vispār ir ēdis un dzēris," to laiku raksturo Inguna Ebela.

Tajās trauksmainajās janvāra dienās pasaulē nāca arī Ingunas Ebelas un Romualda Ražuka meita Danute. Inguna Ebela stāsta, ka meita dzimusi ķeizargriezienā un pēc tam aizvesta uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, kur bijusi ar citu uzvārdu, jo bija bailes par viņas drošību.

Romualds Ražuks atzīst, ka bijis satraukums par sievu un meitu gan janvārī, gan vēlāk, augusta puča laikā, kur abas paslēpt, jo bija informācija, ka var būt represijas pret barikāžu organizatoriem.

"Tie stāsti par piedzimšanu un kā tas ir noticis, līdz šai dienai mani stipri izbrīna. Ticu, ka tā ir noticis, bet tas liekas stipri nereāli. Paskatoties, kāda ir cilvēku attieksme vienam pret otru šodien ikdienā, un kad man stāsta, ka cilvēki, nepazīstot viens otru, varēja apvienoties, nezinot iznākumu, stāties pretī masīvajai PSRS un atbalstīt viens otru bez jautājumiem, tas mani izbrīna, bet pozitīvā nozīmē, jo tas arī dod cerību, ka cilvēki ir spējīgi apvienoties, lai izcīnītu kopīgu mērķi un būt dziļi cilvēcīgi un līdzjūtīgi pret citiem, neatkarīgi no tā, kur kurš strādā, kāda tautība, kā toreiz," vērtē Danute.

"Man ir tāda sajūta, ka visa dzīve ir bijusi ar to saistīta, arī emocijas, ko saistu ar šiem stāstiem ir līdzīgas tām emocijām, par kurām man ir stāstījuši cilvēki, kuri tur bijuši klāt. Tas arī mani izbrīna. Sāku saprast, cik svarīgi ir tas, ko vecāki nodod bērniem, un cik ļoti vecāku pieredzētais var iespaidot bērna attieksmi un izjūtas pret notikumiem, kas bijuši," turpina Danute.