Kariņu-Bērziņu ģimene: Latvijā ir iespēja palīdzēt mainīt savu valsti

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ingrīda un Andris Kariņi-Bērziņi ir trimdas latvieši, kas nu jau 14 gadus dzīvo Latvijā. Ingrīda ir zvērināta advokāte, Andris – tehnoloģiju jaunrades uzņēmuma „TechHub Riga” līdzdibinātājs.  Viņi ir četru bērnu – Lūcijas, Kalda, Dara Leonoras – vecāki un atzīst, ka visus ģimenē var saukt par patriotiem.

Andris pirms dažiem gadiem ir arī iestājies Zemessardzē, lai ne tikai runātu, cik labi ir aizstāvēt savu dzimto zemi, bet arī spētu to izdarīt, ja nepieciešams. Savukārt bērni darbojas skautos un gaidās.

„Mūs var saukt par patriotiem,” sarunā Ģimenes studijā atzīst Andris Kariņš-Bērziņš.  „Tas liekas svarīgi mums kā vecākiem un bērni tā audzināti un viņiem tas liekas svarīgi.”

Andris vērtē, ka uzturēt patriotisma garu – tas saistās ar mazām lietām, ar piedalīšanos pasākumos, piemēram, 11. novembra lāpu gājiena, godina savu valsti, zina tās vēsturi. Skautos ir daudz nodarbību, kas saistīta ar vēstures iepazīšanu. Tas palīdzējis bērnus izaudzināt par patriotiem.

Kaldis atzīst, ka darbošanās skautu organizācijā palīdz veidot laipnāku un stiprāku nākamo paaudzi, tas arī radītu stiprāku valsti. Daris piebilst, ka aicinājums skautiem katru dienu izdarīt labu darbu dod labu sajūtu, ka esi kādam palīdzējis, jūties priecīgs, ja kādam palīdzi.

Ingrīda smej, ka viņa ir „vienīgā ģimenē bez noformējuma”, darbojas tikai studenšu korporācijā. Lai arī skauti un gaidās darbojās arī trimdā, bet tur, kur viņa dzīvojusi, nebija iespējas apmeklēt nodarbības. Bērniem ir šāda brīnišķīga iespēja Latvijā.

Ingrīda un Andris stāsta, ka viņi Latvijā ir atgriezušies divas reizes, Ingrīda pirmo reizi Latvijā atgriezās 1991.gadā, Andris – 1993.gadā, bet tad devās pabeigt studijas un jau 2000.gadu sākumā atgriezās Latvijā otrreiz jau kopā ar trim maziem bērniem. Ingrīda saka: apzināti un uz palikšanu.

„Man liekas, ka mani vecāki ir ļoti patriotiski, tā nebija apzināta izvēle audzināsim latviešus. Tas būtu samāksloti, ja būtu mājās runājuši angliski, vai būtu atteikušies no latviešu tradīcijām, būtu asimilējušies un pieņēmuši jauno,” par dzīvi Amerikā stāsta Ingrīda. „Pats interesantākais, kāda izskatījās mūsu māja: uz dīvāna ar latvisku rakstu spilveni, pie sienām latviešu mākslinieku gleznas, plauktā latviešu grāmatas. Man likās, ka to izvēlējušies mani vecāki, bet aizbraucu ciemos pie Andra radiem un mājas izkārtojums bijis identisks.”

Andris apstiprina, ka trimdā latviešu mājās bija cita pasaule – latviešu pasaule un tas šķitis dabiski. Ingrīda vērtē, ka tieši tas, ka uzauguši dalītā dzīvē: mājās tu esi latvietis, bet ārpus mājas piederi citai sabiedrībai, bijis pamudinājums braukt uz Latviju. „Jutām, ka gribam dzīvot viengabalaini,” bilst Ingrīda.

„Te ir foršas lietas, ko tie, kas nav tik daudz braukuši, neapzinās, ka ir tik vērtīgas,” atzīst Andris. „Varbūt iespēju izvēle ir lielāka citur, bet raksturs ir citāds.

Te ir iespēja palīdzēt mainīt savu valsti uz labāku. Izveidot uzņēmu savā valstī, audzināt bērnus savā valstī un valodā. Tā ir cita lieta, nekā dzīvot ārzemēs, it kā iederēties, bet īsti neiederēties. Esot trimdā to labāk apzinās.”

„Ārkārtīgi augstu novērtēju, ka bērniem, dzīvojot Rīgā, ir brīnišķīgas iespējas ar īstām, patiesām lietām saskarties un izprast tās. Tu vari meklēt savu identitāti. Būtu priecīgi, ja bērni izvēlētos dzīvot Latvijā. Bet viņi zina, no kuries cēlušies, zina, viņiem par to šaubu nav, viņiem nav jājūtas, ka pieder gan un gan, bet īsti nekur,” atzīst Ingrīda.

Kariņu-Bērziņu ģimenes bērni arī šobrīd domā, ka var doties mācīties, bet tad atgriezies un palīdzēt, lai Latvija kļūtu labāka.

18. novembris ģimenē sāksies darbīgi, jo Ingrīda piedalīsies studenšu korporācijas organizētā pasākumu, kurām vēlāk pievienosies arī pārējā ģimene. Visi kopā dosies skatīties militāro parādi un tad mielasts kopā ar visu lielo ģimeni – Ingrīdas un Andra vecākiem un Andra brāļu ģimenēm, kas arī ir atgriezušies dzīvot Latvijā.

Daris uzskata, ka simtgade ir svarīgs brīdis Latvijas vēsturē un to, ka piedzīvojis šo mirkli, stāstīs saviem bērniem.

„Latvijā nekad nav bijis tik labi kā šodien, bet jāatceras, ka var būt vēl labāk. Zemnieka sīkstums, kas mums asinīs, dos iespēju pacelt valsti vēl augstāk,” pārliecināti Kariņi-Bērziņi.