Jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nestrādā un nemācās, ir īpaši nozīmīga sociālās un ienākumu nevienlīdzības riska grupa – nereti viņi pakļauj sevi trūkumam mūža garumā, tā secina pētnieki. Kā novērst nesekmību skolā un veicināt jauniešu mērķtiecību, uzklausām eskpertus un pašu jauniešus Ģimenes studijā. Raidījuma viesi: centra "Dardedze" klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma, Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis, projekta “Pumpurs” pārstāve Kristīne Jozauska un Rīgas Vakara ģimnāzijas direktora vietniece mācību darbā Ilze Butevica. Ierakstā uzklausām Rīgas vakara ģimnāzijās audzēkņus.

Tā nav tikai nesekmība, kāpēc jaunieši izlemj pārtraukt mācības skolā, tas plašs risku kopums, kas ietver arī kavējumus, “robus mācību vielā”, konfliktus ar vienaudžiem un skolotājiem

Pētījumi rāda, ka gadu, pat trīs pirms bērns pieņem lēmumu pārtraukt mācības, var novērot pazīmes, kas liecina, ka bērni varētu būt šajā riska grupā.

Tāpat skolu izvēlas pamest jaunieši, kuri sociālekonomisku apsvērumu agri uzsāk darba gaitas, tie, kas lielā skolā jūtas atstumti.

Pusaudžiem ir svarīgs ģimenes un vienaudžu atbalsts. Pētījumi rāda, ka Latvijā ir viens no zemākajiem līmeņiem tieši ģimenes sniegtā emocionālā atbalsta ziņā. Ir augsts vienaudžu savstarpējās vardarbības rādītājs. Nav tikai runa par bērna spēju mācīties, bet arī sociālemocionāliem aspektiem.