Labanovsku ģimene sapņo par sulu parku un gatavo jēra gaļu ar salātiem

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Šoreiz dodamies ciemos pie Labanovsku ģimenes, kas nodarbojas ar bērzu sulu tecināšanu un ieguvi savā saimniecībā Smiltenes pusē. Viņi ne tikai ražo dzirkstošos dzērienus, bet arī eksperimentē, pārveidojot dažādas sulas sīrupos un nolēmuši izveidot Latvijā un pasaulē pirmo sulu koku parku. Jau drīz tētis Ervins, mamma Līvija, kā arī bērni Māra un Viesturs pārcelsies uz savu pavasara un vasaras mītni, bet Ģimenes studijai vēl izdodas viņus sastapt Rīgā, lai arī Ervins saka – nupat saņēmis ziņas, ka viņa bērzi jau tek un tā vien gribas ātrāk tikt uz laukiem.

Stāstot par savu nodarbošanos un ģimenes ikdienu, Labanovski pagatavo arī vakariņas – ceptas jēra ribas ar dārzeņiem un zaļajiem salātiem, bet Māra demonstrē zināšanas par Saules sistēmas planētām.

Pirmais sagaida mazais Viesturs, kurš izrāda krāsainos zīmuļus, savā valodā saucot arī krāsas. Izrādās “krāsu mācību” viņš apguvis no trīsgadīgās māsas Māras, kura jau ir bērnudārzniece.

Labanovski meitu izvēlējušies laist "poļu dārziņā", jo, izrādēs Ervīna tēvs ir polis. Pats gan viņš nav apguvis šo valodu, to labi pārzina viņa māsa un arī vectētiņš var Mārai vārdiņus mācīt.

Par savu aizraušanos ar sulām, tagad jau ne tikai bērzu sulām, Ervīns stāsta, ka arī viņa vecāki tecinājuši bērzu sulas un līdzīgi kā daudzi uzglabājuši tās, tikai dzērienu pagatavojuši nevis kā tradicionāli to dara, ar rozīnēm un upeņu zariņiem, bet ar piparmētrām.

Kādreiz viņam piederējis eko veikaliņš, taču sapratis, ka negrib pārdot tikai citu ražotu un arī vēlas vairāk laika pavadīt laukos, lai būtu dabā un izbaudītu to, nevis tikai aizskrietu pa nedēļas nogalēm nopļaut zāli. Arī saimniecību, kurā tagad vairāk rosās Ervīna ģimene, savulaik iegādājušies viņa vecāki. Tagad tur top pasaulē pirmais sulu koku parks – ir iestādītas Kanādas cukurkļavas, Amerikas melnie valrieksti, no kura arī var sulu tecināt, divu šķirņu Latvijas bērzi.

Līvija ir gandarīta, ka bērniem ir iespēja sajust un iepazīt pilsētvidi, gan arī būt laukos.

Tētis Ervins un mamma Līvija, stāstot par savu nodarbošanos un ikdienu, pagatavo arī vakariņas, - cepta jēra ribas ar dārzeņiem un zaļajiem salātiem.

Ervins un Līvija stāsta, ka viņi novērtē veselīgu uzturu un labus produktus, daudzus no tiem viņi iegādājas pie saviem kaimiņiem laukos. Veselīgi ēst viņu ieskatā ir ēst daudzveidīgi, ne izvēlēties populāro, kas atzīst par veselīgu. Ēst gatavojot viņiem patīk un labprāt arī improvizē ēst gatavojot.

Piemēram, gan gaļu, gan salātus viņi gatavo ar pašu vārītiem sulu sīrupiem, kas arī radušies eksperimentu rezultātā. Gadās, ka eksperimenti arī neizdotas, tas gan vairāk attiecas uz dzirkstošiem dzērieniem.

Ervins atklāj arī kādu lēno jēra pagatavošanas recepti, ko īsteno vasarā laukos: izrok bedri, saliek akmeņus, kurina ugunskuru, kad akmeņi sakarst, ieliek jēru, kas ietīts slapjos dvieļos, ber virsū zemi, un kurina virsū ugunskuru tik stundas, cik kilogramu gaļas aprakts. Tas parasti aizņem visu dienu. Tā esot akmens laikmeta cepeškrāsns.