Laiks ir steidzīgs un saplānots, bet rotaļām arvien ir būtiska nozīme bērna dzīvē

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kāda ir rotaļāšanās nozīme bērna izaugsmē un kā atšķiras rotaļāšanās šodien un kādreiz?

21. gadsimta pedagoģijas un psiholoģijas teorijas nešaubīgi uzsver rotaļāšanās aktivitāšu būtisko nozīmi bērna izaugsmē, iepazīstot apkārtējo vidi un veidojot attiecības ar ģimeni un sabiedrību. Rotaļāšanās ir radošuma pilna nodarbe, kas veicina dzīves pamatprasmes – pārliecību, komunikāciju un kritisko domāšanu – šādi septembra sākumā atvijas Nacionālā mākslas muzeja atklātu izstādi „Rotaļāsimies?” piesaka tās kuratores Laura Dravniece un Anna Pūtele.

Kā atšķiras tas, kā bērni rotaļājās pirms simts gadiem un tagad, un kā šo rotaļāšanās procesu atspoguļo latviešu mākslinieku darbi, raidījumā Ģimene studija skaidro un vērtē LNMM izglītības programmu kuratore un viena no izstādes "Rotaļāsimies" veidotājām Laura Dravniece un Skola2030 vecākā eksperte, psiholoģe, bērnudārza „Maziņš kā jūra” vadītāja Arita Lauka, bet pie Ģimenes studijas tālruņa – Laurenču sākumskolas sociālā pedagoģe, Vecāku izglītības programmas trenere un PEP mamma Ilga Sirmele.

"Pasaule mainās, bet īstenībā bērns ir tas pats. Tas mazais cilvēks, kurš te ir ieradies. Jā, viņš ierauga citādu pasauli nekā mēs viņu ieraudzījām, nekā mūsu vecāki un vecvecāki viņu ieraudzīja. Bet tās viņa vajadzības ir tās pašas - uzzināt, kas te notiek, kā notiek, ko es te varu darīt. Tieši tādēļ bērnam ir aktīvi jādarbojas un jāizzina," par bērnu darbošanos stāsta Arita Lauka. "No vienas puses bērns ir novērotājs, viņš novēro, ko tā sabiedrība man apkārt dara, kā tās lietas lieto, un tad pats izmēģina. No otras puses, viņš ir aktīvais lietotājs, kas lietas darbina."

Arita Lauka norāda, ka pirmsskolas vecumā rotaļas ir bijušas svarīgas vienmēr.

"Mēs jo vairāk uzsveram Skola 2030 programmā, ka rotaļa ir pirmsskolas bērna dzīvesveids, ka tā rotaļu darbība notiek visas dienas garumā, gan rīta pusē, kad vairāk piedalās kādās skolotāja vadītās nodarbībās, gan tad, kad ir izgājis laukā, gan tad, kad ir aizbraucis uz mežu vai aizgājis uz muzeju. Tā visa ir viņa aktīvā rotaļāšanās," norāda Arita Lauka.

"Ļoti svarīgi, ka bērnam tiek dots laiks arī brīvai, atvērtai, paša vadītai, izgudrotai darbībai. Tam vajag mazliet laiku un mūsdienu bērniem diemžēl ne vienmēr tas tiek dots. Vecāki steidzas, viņiem šķiet, vēl to, vēl to, aizskriesim to pulciņu, aiziesim uz turieni, tas laiks, kurā bērns var sevi saorganizēt uzsākt to spēlēšanos, izspēlēties un pabeigt, tas viņam ne vienmēr tiek iedots. Tā mūsu pieaugušo atbildība, ka to izdarām," atzīst Arita Lauka.

Ilga Sirmele piekrīt, ka bērniem laiks šodien ir ļoti saplānots.

"Ir brīnišķīgi, ka ir padomāts par to, kā bērnus nodarbināt, bet ir tik svarīgi, ka mēs viņiem iedodam to laiku, lai viņi, pirmām kārtām, var pateikt, ka viņiem ir garlaicīgi.

Tad mēs varam viņiem parādīt, ka tā garlaicība ir iespēja. Tā ir iespējā radīt, domāt un iespēja vienkārši pabūt. Jo tā steiga, kurā mēs šobrīd esam gan ielikuši sevi kā pieaugušie, gan paņēmuši bērnus līdzi, bieži vien nav kaut kas, kas palīdz bērniem šo radošumu izpaust.

Laiks šobrīd ir ļoti steidzīgs visiem," vērtē Ilga Sirmele.

Līdz 1. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs norisināsies izstāde bērniem “Rotaļāsimies?”, veltīta rotaļlietu attēlojumam mākslā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) piedāvā ģimenēm otro mākslas projektu īpaši bērnu auditorijai, turpinot 2018. gadā aizsākto iniciatīvu – izstādi “Kurš kuram draugs?”. Šoreiz projekta autori saturiski pievēršas rotaļāšanās tēmai un tās atspoguļojumam Latvijas profesionālajā mākslā, aicinot uz sarunu par rotaļāšanās būtību un attīstību digitālajā laikmetā, kā arī rosinot domāt par tādām vērtībām kā draudzība, rūpes un atbildība.

Izstādes vēstījums iezīmē arī trauslo robežšķirtni mūsdienās starp spēlēšanos fiziskajā un digitālajā vidē, ģimenēm sastopoties ar jauniem izaicinājumiem, jo 21. gadsimta bērnība norisinās jaunu tehnoloģiju, vērtību un dzīvestila apstākļos. Neskatoties uz to, kopējā ekspozīcijas noskaņa apstiprina, ka apskaujama un samīļojama rotaļlieta ir laimīgas bērnības nemainīgais fundaments, ko pauž arī mākslinieku portretētie bērni un viņu rotaļdraugi. Īpaši izceļas meiteņu un viņu leļļu pasaule, kas atklājas izteiksmīgos, pat amizantos, daudznozīmīgos un laikmetīgos attēlojumos.