Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Raidījuma Ģimenes studija ekspertus izvaicājam par skolēnu lasītprasmes pilnveidi, kā arī dažādām motivēšanas metodēm lasīšanas veicināšanā. Raidījuma viesi: pamatskolas “Rīdze” direktora vietniece metodiskajā darbā Iluta Asermene, Ikšķiles vidusskolas skolotāja Sandra Erinovska, kura piedalījusies tikko svaigi izstrādāto diagnostikas darbu 7.klasei tapšanā par tekstpratību, “Iespējamās misijas” absolvente, skolotāja Ieva Krūmiņa un pedagogs, kurš lasītprasmi pēta disertācijā, Andris Krieķis.
“Iespējams bērniem pasliktinās lasītprasme, tāpēc skolotājiem jādara, lai ieinteresētu lasīt,” atzīst Iluta Asermene.
Andris Krieķis uzskata, ka šaubas par to, ka skolēni lasa sliktāk un izprot tekstu sliktāk, ir saistītas ar to, ka ir paaugstinātas prasības nekā agrāk.
“Kāpēc pasliktinās izpratne – mēs kā pieaugušie gaidām, ka skolēns no zila gaisa sapratīs tekstu. Viņš nesaprot uzdevuma nosacījumus, bet vai es kā jomas speciālists – matemātikas, fizikas, latviešu valodas skolotājs – esmu viņam iemācījis, ko nozīmē šie jēdzieni,” vaicā Andris Krieķis.
“Ja mēs skolēnu nesagatavojam lasīt tekstu, tad mēs no viņam nevaram gaidīt lasīšanas kvalitāti.”
Iluta Asermane uzskata, ka svarīgi jau no mazotnes bērnam ne tikai lasīt priekšā, bet pēc izlasīšanas pajautāt - ko būtu darījis tu, tā liekot bērnam domāt. Savukārt Ieva Krūmiņa iesaka likt bērnam lasīt arī ikdienas norādes, biļetes, paskaidrojumus.
Ģimenes studija par lasītprasmi interesējas īsi pirms mācību gada sākuma, skaidrojot, vai skolas gaitas uzsākot, bērnam jāprot lasīt?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Kad sākās 5/6-gadīgo bērnu obligātā apmācība, biju kursos, kur tika runāts arī par šodienas tēmu. Divas lektores, neatkarīgi viena no otras, pieminēja pētījumu, kurš parādīja, ka krievu plūsmas bērni labāk uztver izlasīto tekstu, nekā latviešu plūsmas bērni. Atšķirība bija apmācības sistēmā. Krievu plūsmā lasīt mācīja pēc vecās metodes: burts + burts, mēģina tos lasīt kopā un uztvert, kas kopā sanācis (sintēze). Latviešu plūsmā mācīja un vēl joprojām māca pēc analītiskās metodes: burts/skaņa, mēģina to saklausīt vārdos, noteikt tās atrašanās vietu vārdā, saklausīt skaņu secību vārdos. Līdz ar to bērns uztver vārdu, pirmkārt, kā skaņu kopumu, tikai pēc tam tā jēgu. Tā, protams, ir liela priekšrocība pareizrakstībai.
Es ar abām rokām balsoju par pirmo apmācības metodi.
-Iveta-
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X