Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Politiķi uzskata, ka šis īstais brīdis, lai bērni arī mazākumtautību skolās mācību vielu apgūtu tikai latviešu valodā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pamato: "Tādējādi bērni netiks šķiroti pēc valodas principa un tas kopumā varētu stiprināt un arī sabiedrību."

Viedokļi, kad tas varētu notikt, atšķiras, - no nākamā mācību gada, vai pakāpeniski, trīs vai sešu gadu laikā.

Kāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas redzējums, kā šo iniciatīvu vērtē mazākumtautību skolās strādājošie un arī bērnu vecāki, raidījumā Ģimenes studija skaidro izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, Rīgas 34.vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva, Pedagoģijas doktors, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors un Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos priekšsēdētājs Romans Alijevs un Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Izglītības satura nodaļas vadītāja Ināra Sprindžuka.

Uzklausām tēti Vitāliju Dubovu, kurš atzinīgi vērtē pāreju uz mācībām latviešu valodā, un mammu, organizācijas "Vecāku balss" pārstāvi Elizabeti Krivcovu, kura neatbalsta iecerētās pārmaiņas.

Latvijā šobrīd 29 izglītības iestādes īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā. Skolās kopumā apmēram 1/5 daļa mācās mazākumtautību izglītības programmās, visvairāk Rīgā un Daugavpilī.

"Es kā Latvijas pilsone un arī kā Anita Muižniece saku, ka ideālā scenārijā tas būtu jādara uzreiz, jānogriež kā ar nazi," gaidāmās izmaiņas komentē Anita Muižniece. "Tā otra lieta, ko es nevaru teikt kā ministre un nevaru izlikties neredzam tās lietas, ko 30 gadu laikā paši kā valsts esam kaut ko nepadarījuši līdz galam, kaut kur mēģinājuši sev iestāstīt, ka šī būs pareizā pieeja. Nevaram mēs kā ministrija ignorēt, ka visi pedagogi nav ar pietiekamām valsts valodas zināšanām, nevar ignorēt, ka 1. septembrī, ieviešot šādu pāreju ar šo gadu, nebūs skolā mācību līdzekļu pietiekamā apjomā. Arī skaidrojošais darbs sabiedrībai un vēl dažādi jautājumi, kam vienkārši ir jābūt.Arī līdzšinējie tiesu spriedumi ir norādījuši uz pārejas perioda nepieciešamību."

"Tāpēc, lai saprastu, ko mēs starp emocijām un vajadzībām varam izdarīt, manuprāt, šis risinājums - politiski esam vienisprātis, ka šis ir īstais brīdis, kad to darīt. Par laiku - esam paredzējuši sākt ar 2023. mācību gadu, tad faktiski divi gadi vēl ir pārejas periods, un 2025. gada 1. septembrī pilnīgi visi mācās valsts valodā. Manuprāt, šis ir ātrākais variants, kuru ar pārdomātu pieeju ir iespējams sasniegt," norāda ministre.