Maskošanās rituāls gada tumšajā laikā - rudenī un ziemā - ir būtiska latviešu tradicionālās kultūras sastāvdaļa. No Mārtiņiem novembrī līdz Meteņiem februārī, bet dažos novados arī jau no Miķeļiem septembra beigās līdz pat Jurģiem aprīlī. Kāpēc mūsu senčiem maskošanās bija tik būtiska un kā šo tradīciju uzturēt dzīvu. Ģimenes studijā pētām, kā maskošanās notiek mūsdienās, kad tā lielākoties saista bērnus, bet spilgtākās maskas redzamas karnevālā, un kad pārtapt par lāci vai nāvi gatavi arī pieaugušie.

Par maskošanās tradīcijām, masku nozīmi un karnevāliem stāsta folkloras kopas “Grodi” vadītāja, grāmatas "Maskas un maskošanās Latvijā" autore Aīda Rancāne, sociālantropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docente Agita Lūse, Latvijas Mākslas akadēmijas Projektu un attīstības daļas vadītājs, vieslektors Jānis Gailītis.

Ierakstā par tradicionālajiem masku apģērbiem, kurus var aplūkot izstādē Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Rudens masku takā, stāsta muzeja kultūras pasākumu organizatore, rudens masku veidotāja Inga Siliņa un Imants Vekmans.

Kā cilvēks jūtas maskā, atklāj mākslinieks Kristians Brekte, kuram patīk maskošanās un karnevāli.