"Niķu nav" jeb galvenie mazo bērnu audzināšanas principi, attiecības veidojot harmoniskas

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Līdz trīs gadu vecumam bērnam raksturīga arvien pieaugoša interese par apkārtējo pasauli un aktīva tās izpēte, vienlaikus pieaugot arī vēlmei visu noteikt pašam, kas vecākiem var nest arvien jaunus izaicinājumus. Kā ļaut mazajiem paust savu gribu, neieslīgstot neauglīgās cīņās par varu? Šos jautājumus un arī atbildes uz tiem grāmatā "Niķu nav" ir apkopojusi psiholoģe Vita Kalniņa.

Ģimenes studijā runājam par galvenajiem mazo bērnu audzināšanas principiem, lai vecāku un bērnu attiecības veidotos harmoniskas, interesējoties, vai tiešām bērniem līdz trīs gadu vecumam nav niķu. Uzklausām grāmatas autori Vitu Kalniņu un trīs bērnu tēti Kasparu Vendeli.

"Tas ir laiks, kad mēs dzirdam par daudzām bērnu uzvedības izpausmēm, ka tie jau ir niķi. Mēs dzirdam to gan no vecākiem, gan vecvecākiem, gan bērnudārzu audzinātājām, gan cilvēkiem no ielas," vērtē Vita Kalniņa. "Skaidrojums, ai tas jau niķis, tas nav jāņem nopietni, vai no tā bērns ir kaut kā jāatradina vai jāuztrenē, lai nav niķi, tas neatbilst bērna vajadzībām tajā vecumā. Bērni ir pelnījuši, lai mēs patulkojam, kā viņiem klājās, lai mēs tos nesauktu par niķiem."

Vita Kalniņa min, ka vairākas problēmas, ar kurām cilvēki pieaugušā vecumā vēršas pie psihoterapeita, ir veidojušās jau mazotnē.

Kaspars Vendelis vērtē, ka maziem bērniem niķi spiežas ārā emociju izpausmes ziņā, bet arī pieaugušajiem ir niķi, tikai esam iemācījušies tos apslāpēt.

"Līdz noteiktam vecumam bērni nav iemācījušies emocionālo inteliģenci un arī trīs gadu vecumā tas nav jāmāk, bet svarīgs uzdevums ir viņiem runāt ar viņiem par šīm emocijām," atzīst Kaspars Vendelis.

Vita Kalniņa bilst, ka negribētu, lai grāmata biedē vecākus ar domu, ko tik visu esam izdarījuši nepareizi.

"Mans mērķis ir palīdzēt visiem saprasties labāk, palīdzēt vecākiem labāk saprast savus bērnus, arī sabiedrībai labāk saprast vecākus viņu vajadzībās," norāda Vita Kalniņa.