Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Mācību gads lēnām tuvojas izskaņai, tāpēc Ģimenes studija interesējas, kā notiks noslēguma pārbaudījumi izlaiduma klasēm un kā skolas organizēs iestājpārbaudījumus 7. un 10.klasēm? 12. klašu absolventiem nav īsti skaidrs, kā notiks centralizētie eksāmeni un ko īsti nozīmē apsolījums, ka tie būs vieglāki, nekā iepriekšējos gados un kā noritēs diagnosticējošie darbi 9. klašu skolēniem, vai tie būs "ieejas biļete" uz vidusskolu.

Valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka 12. klašu skolēniem būs jākārto trīs centralizētie eksāmeni - latviešu valodā, vienā svešvalodā un matemātikā. Ceturto eksāmenu var kārtot pēc izvēles, ja nepieciešama iestājoties augstākās izglītības iestādē. Svešvalodas eksāmens paredzēts maijā, pārējie - jūnijā.

Valsts Izglītības satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle atzīst, ka gan skolēni, gan vecāki, kā arī augstskolas ir lūgušas saglabāt eksāmenu norisi.

"Ja neatļauj eksāmenus kārtot klātienē, tad gan eksāmeni nenotiks," norāda Kaspars Špūle. "Eksāmeni attālināti nevar notikt, jo nevaram nodrošināt to objektivitāti, kas ir galvenais eksāmenu norisē."

Portālā manabalss.lv ir iesniegta iniciatīva par eksāmenu atcelšanu.

Kaspars Špūle norāda, ka eksāmeni ir nepieciešami, ne tikai, lai pabeigtu skolu, bet arī, lai turpinātu mācības augstskolā. 

"Eksāmenu rezultāti ir vajadzīgi ārzemju augstskolās un Latvijas augstskolās, īpaši tajās, kur ir konkurss. Līdz ar to skolēni, kas attālinātajā mācību procesā ir rūpīgi gatavojušies, viņi vēlas eksāmenus kārtot ar domu, lai varētu iestāties uz vienlīdzības principiem," atzīst Kaspars Špūle. 

Kārtot eksāmenus ir svarīgi, jo daudzi arī vēlāk vēlēsies iestāties augstskolā un tam ir vajadzīgi centralizēto eksāmenu rezultāti.

Līvānu 1.vidusskolas direktors Gatis Pastars uzskata, cilvēki bieži izvēlas vieglāko ceļu, komentējot iniciatīvu par eksāmenu atcelšanu.

"Es nebūtu tas, kurš atbalstītu, ka eksāmenus nevajag vispār vai atcelt. Ja kāds pēc pieciem, desmit vai piecpadsmit gadiem izvēlas mācīties tālāk, jautājums, vai cilvēks būs spējīgs tik ļoti saņemties, ka viņam būs bērni, ģimene, darbs, lai kārtotu eksāmenus, ko var izdarīt tagad," vērtē Gatis Pastars.

Ir jāizvērtē ilgtermiņa ieguvumi, vai tieši pretēji - zaudējumi, norāda Gatis Pastars.

Ropažu novada vidusskolas direktore Inta Ozola piekrīt, ka svarīgi saprast ilgtermiņa ietekmi.

"Šis nav tas gadījums, kur nevar atrast risinājumu, jautājums ir par atbalstu, iedrošinājumu, ko sniedz pieaugušie. Eksāmeni ir loģisks noslēgums vispārējās izglītības posmam un tas ir nepieciešams," atzīst Inta Ozola.

Uzrunātie divpadsmitklasnieki atzīst, ka ir neziņa un neskaidrība par gaidāmo eksāmenu norisi, arī attālināti gatavoties ir sarežģītāk.

Savukārt 9. klašu skolēniem eksāmenu nebūs, būs tikai diagnosticējošie jeb monitoringa darbi. Tas, kā notiks iestājpārbaudījumi vidusskolās un ģimnāzijās, būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī.

Diagnosticējošie darbi notiks aprīlī un būs latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā, vēsturē un arī piedāvās dabaszinātnēs. obligāti būs jāpiedāvā latviešu valoda un matemātika, pārējos skola var pati izvēlēties. Šos darbus varēs pildīt arī attālināti. Šo darbu vērtējums, kas būs procentos, neietekmēs ne semestra, ne gada vērtējumu, šo vērtējumu nedrīkst arī izmantot, lai uzņemtu vidusskolā.

Rīgas valsts vācu ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece un Rīgas 64.vidusskolas direktors Ernests Sviklis skaidro, kā notiks iestājpārbaudījumi konkrēti Rīgā. Vēl nav skaidrs, vai tas norisināties klātienē.

"Grūti ir prognozēt scenāriju, kas notiek, ja iestājpārbaudījums nenotiek klātienē, vēl grūtāk ir atbildēt, kas notiek, ja nevar notikt centralizētie eksāmeni 12. klasēm klātienē. Manuprāt, atskaites punkts, būs, ja notiek eksāmeni 12.klasēm klātienē, varēs  notikt arī iestājpārbaudījumi uz 10.klasi skolās klātienē, ja nebūs ne viens, ne otrs iespējams, runāsim par kompromisiem, pēc kāda principa kura skola uzņem izglītojamos 10.klasē," atzīst Gundega Muceniece.