Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Kā mūsdienās definēt un izprast atšķirības starp bērnu palutināšanu, vienkārši lutināšanu un izlutināšanu. Kur ir robeža starp bērnu iepriecināšanu un varbūt pat pāridarījumu, radot nereālas gaidas par dāvanām, to nozīmi, ģimenes apstākļiem un budžeta iespējām. Kā pieaugušajiem rast līdzsvaru un izpratni šajos jautājumos, domājot par dažāda vecuma bērniem. Ģimenes studijā sarunājas mākslas terapeite, psihoterapijas speciālist, divu bērnu mamma Zane Veitnere, geštaltterapeite, četru bērnu mamma Elīna Zelčāne un četru bērnu tētis Andris Kuksiks.

Zane Veitnere, atklājot savu pieredzi, vērtē, ka domājot par izlutināšanu un lutināšanu vajag arī skatīties bērna vecumu un uz ko viņš ir tendēts. Viņa atklāj, ka ir pārgājusi uz motivējošām dāvanām vai dāvanām, kas ir vairāk emocionālas.

Piemēram, Adventes kalendārs ir nevis ar domu, ka katru rītu tiks pie šokolādes, bet ir uzdevumi. Viņiem ir kaut kas jāuzzīmē, jāizdomā trīs labas lietas vai mamma dod kādas praktiskas lietas, kas ir vajadzīgas. 

"Tās arī ir dāvanas, bet savādākas. Vai arī kopā pavadīts laiks, viņiem ir biļete kopa ar mani kaut kur aiziet. Tā ir citāda mīlestības izrādīšana un dāvināšana, nekā tikai dāvanas un mantas," norāda Zane Veitnere.

Elīna Zelčāne novērojusi, ka bērni ar saldumu palīdzību vēlas panākt palutināšanu. Viņa cenšas no tā attālināties, lai nebūtu tā, ka vakariņas nevar pabeigt bez saldumiņa. Varbūt tā ir nedēļas nogale, kad ir pica vai popkorns, vai kādi citi svētki.

"Manuprāt, tiem bērniem, kam visas viņu vajadzības ir apmierinātas, viņiem pazūd tas prieks un spēja novērtēt īpašos mirkļus. Ja visu laiku lutini, kādā brīdi lutināšana viņam nav lutināšana, bet ikdiena un pašsaprotamība," uzskata Elīna Zelčāne.

Viņa piekrīt, ka vajadzētu vairāk domāt par kopīgi pavadītu laiku un citām mīlestības valodām, jo materiālas lietas un našķi ir tikai viena iespēja bērniem parādīt savu mīlestību un uzmanību. To var darīt arī caur atzinības vārdiem, kopīgām rotaļām, kopā pavadītu laiku.

 

Kāpēc reizēm arī trūcīgāku ģimeņu vecāki dara teju neiespējamo, lai sagādātu kādu ekskluzīvu aksesuāru saviem bērniem un vai tā ir lutināšana? Ierakstā uzklausām sociālantropologu Klāvu Sedlenieku