Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Pandēmija ir izgaismojusi arī cilvēku dvēseles tumšakos kaktus, tos, kurus nelabprāt rādām apkārtējai pasaulei un pat tuvākajiem cilvēkiem. Ir ļaudis, kuri pirms pandēmijas bijuši tuvi, bet tagad netiekas un nesarunājas, jo pārliecība par to, kas ir labi un pareizi, ir atšķirīga. Viedokļu atšķirības pandēmijas laikā šķir gan draugu pulkus, gan ģimenes - kā salabt un piedot, atjaunojot attiecību saites, vaicājam teologam Kasparam Simanovičam un kognitīvi biheiviorālajai terapeitei Marijai Ābeltiņai.

Marija Ābeltiņa atzīst, ka pieņemt, ka draugiem vai arī ģimenes lokā cilvēkiem ir citi uzskati, var būt šokējošs atklājums. Tematu loks šajā ziņā ir liels, sākot ar naudas tērēšanu un attiecību veidošanu, protams, arī politika un notikumi, kas skar visu pasauli, var būt pamats atšķirīgiem viedokļiem.

Kaspars Simanovičs novērojis, kas cilvēkie izveidojas noteikta attieksme citam pret citu. Un tā ir noteicošā.

"Ja mums cilvēks ir simpātisks, ja mums ir labas attiecības ar viņu, mēs arī vērtējam šī cilvēka uzskatus un rīcību daudz pielaidīgāk un saprotošā veidā. Savukārt, ja cilvēks ir nesimpātisks kaut kādu iemeslu dēļ, viņš varētu iegūt Nobela Miera prēmiju, mēs vienalga atrastu, kāpēc tas nav labi, tas ir kritizējami," vērtē Kaspars Simanovičs.

Pamatā ir attieksme.

"Pandēmijas laiks ir izgaismojis to attiecību stāvokli, kādā cilvēki atrodas. Nav tik daudz sašķēlis, kā vienkārši izgaismojis esošo sašķeltību un problemātiskās attiecības, kādas pastāv starp cilvēkiem sabiedrībā, dažkārt arī ģimenes ietvaros," norāda Kaspars Simanovičs.

Viņš vērtē, ka patiesi draugi atradīs atpakaļ ceļu viens pie otra, virspusējās draudzības varētu jukt šajā laikā. Tāpat viņš norāda, ka jautājums par piedošanu ir ne tik daudz par metodi vai tehniku, bet lielā mērā ir cilvēka brieduma jautājums.

Piedošana ir iekšējā izlīguma stāvoklis, vēlēšanās pēc izlīgumā. Ja tās nav, būs ļoti sarežģīti, pat ja viņam pateiks priekšā pa soļiem, kā rīkoties.