Pāraprūpes sekas ir bērnu nespēja tikt galā ar vienkāršām situācijām

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Helikoptervecāki ir gatavi savu bērnu labā darīt absolūti visu, arī to, ko nemaz nebūtu nepieciešams darīt bērnu vietā. Par pāraprūpes sekām – neapgūtu patstāvību un bērna nespēju tikt galā ar vienkāršām dzīves situācijām saruna Ģimenes studijā. Stāsta Rīgas 6.vidusskolas direktores vietniece mācību darbā Mairita Libauere, psihologi Dace Melngalve un Martins Hiršbīls un divu bērnu mamma Inga Oliņa. Tieši Martins Hiršbīls nesen aizvadītajā konferencē "Labi vecāki šodien" aktualizēja jautājumu par helikoptervecākiem. Viņš uzskata, ka Latvijā vecāki pārāk daudz rūpejas par saviem bērniem, tā atņemot laiku sev.

"Vecākiem ir sajūta, ka bērns nedrīkst piedzīvot nekādas grūtības, jo satraumēsies, sabēdāsies, savainosies. Bet pāraprūpe nodara pāri gan bērniem, gan tas arī atņem laiku vecākiem pašiem. Dzīvojot tikai bērniem, vecākiem nav laika pašiem sev," skaidro Dace Melngalve. "Vecākiem ir liela trauksme un spriedze pašiem, ka tik kaut kas nenotiek."

"Bērni, kas ir pāraprūpēti, neprot būt patstāvīgi. Bērni kļūst ļoti nedroši, viņiem nav iespēja pieredzēt, ka viņi paši tiek galā ar grūtībām vai stresu. Viņiem pašvērtējums ļoti cieš," turpina Dace Melgalve.

Mairita Libauere piekrīt, ka skolā var redzēt pāraprūpētus bērnus. Ja sākumskolas klasēs viņi jūtas nedroši un atstumti, vecākās klasēs, kad tikuši vaļā no vecāku pāraprūpes, tas izpaužas bērnu uzvedības problēmās, bērni neprot socializēties. Savukārt vecāki uzskata, ka viņu bērns ir ideāls un vainīgi ir visi citi.

„Brīvības došana bērniem nenozīmē, ka nav noteikumu,” uzskata Inga Oliņa.

Kā bērniem māca patstāvīgi darboties, ierakstā stāsta privātās pirmsskolas izglītības iestādes „Pērļu māja” metodiķe Laura Skoromka. Savas ģimenes pieredzi atklāj tētis Andrejs Veitners.