Pētījums: jauniešu savstarpējās attiecības ir vardarbīgas un viņi jūtas vientuļi

Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Veikts apjomīgs pētījums par jauniešu labbūtību jeb dzīves kvalitāti Baltijas valstīs. Secināts, ka Latvijā jauniešu starpā ir izteikti vardarbīgas attiecības, daudziem ir liekais svars un ir vēl citi faktori, kas ietekmē jauniešu dzīvi tagad un nākotnē. Tāpat pētījums rāda, ka vismaz ceturtā daļa jauniešu Latvijā jūtas vientuļi. Vai iespējams uzlabot situāciju, interesējamies Ģimenes studijā. Kā dzīvo jaunieši, kā jūtas skolā un mājas, analizē psiholoģe, Latvijas Universitātes pētniece Ieva Stokenberga, antropoloģe, Latvijas Antropologu biedrības pārstāve Elīna Ozoliņa un ilggadējs Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidents, šobrīd Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins. Ierakstā uzklausām pētījuma projekta koordinatori Dainu Eiduku, viņa akcentē, kāpēc jāpēta jaunieši.

Pētījumu pusotra gada garumā veica biedrība “Latvijas bērnu labklājības tīkls”, izvērtējot jauniešu dzīvi septiņās tematiskās grupās – izglītība un mācības, ģimene un vienaudži, materiālā un sociālā labklājība, mājoklis un vide, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, līdzdalība, veselība un riska uzvedība.

“Ir jāveic uzlabojumi pilnīgi visās jomās, kas ir pētītas,” uzskata Mārtiņš Šteins.

“Par to ir milzīgs satraukums, ka mēs [Latvija] esam sistemātiski augstos rādītājos tolerancē pret vardarbību, ko ieraugām arī vienaudžu vardarbību, un arī tādā ekstrēmā rādītāja – pašnāvību skaits,” norāda Ieva Štokenberga. Viņa arī atzīst, ka uzzinot jauniešu noskaņojumu var izprast kopīgo emocionālo noskaņu sabiedrībā.

“Ja jauniešu vecumā noskaņojums ir pietiekami nospiests, tad varam iztēloties, cik nospiesti viņi būs pusmūžā.

Pētījums arī ieviesis arī jaunu terminu labbūtība. Raidījuma viesi norāda, ka tā pamatā ir angļu valodas vārds “well-being”. Iepriekš vairāk tika lietoti jēdzieni “labklājība”, “labturība”.

Mārtiņš Šteins uzskata, ka šis termins arī cilvēcīgā valodā skaidro to, kā bērni jūtas savā ģimenē, skolā, pašvaldībā un sabiedrībā kopumā.

"Tas ir jēdziens, kam ir ētiskā dimensija un arī ekonomiskā, no vienas puses izpratne par to, kas ir laba dzīve, no otras puses – kādus labumus apmierina šī dzīve, kādas ir ērtības,” komerntē Elīna Ozoliņa.