Raidījuma skanēšanas laikā aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kādas atziņas par jauniešiem iegūtas starptautiskā pētījumā "Pusaudžu sociālās emocionālās prasmes, noturība un uzvedības problēmas Covid-19 pandēmijas laikā" - to skaidrojam Ģimenes studijā kopā ar Latvijas Universitātes profesori, klīnisko psiholoģi un ģimenes terapeiti Baibu Martinsoni, kā arī pusaudžu resursu centra sadarbības projektu vadītāju un mentori, dialektiski biheiviorālās terapijas speciālisti apmācībā Romiju Krēziņu.

Baiba Martinsone norāda, ka pētījumā aptaujāti pusaudži, viņu vecāki un pedagogi 2020. gada oktobrī un 2021. gada maijā. Tā var salīdzināt, kādas izmaiņas notikušas attiecīgajā laika periodā un tad var spriest par pandēmijas lomu. Pētījums rāda, ka pasliktinājumi nav tik dramatiski, nekā bija domāts.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas trīs valstis - Latvija, Itālija un Portugāle, pusaudži vecumā no 11 līdz 13 gadiem un vecumā no 14 - 16 gadiem, zēni un meitenes.

"Latvijā specifiski secinājumi – vienīgie pasliktinājumi, kurus redzam un kas ir nozīmīgi, ir tikai meiteņu grupā," atklāj Baiba Martinsone.

"Viens skaidrojums ir par kopējo skolas sistēmu, ko parādījuši citi pētījumi saistībā ar skolas klimatu Latvijā. Ir uzskatāmi redzams, ka jau no mazajām klasēm meitenes norāda, ka skolas klimats ir pozitīvāks. Zēni skolas klimatu vai pieņemšanu, vai attieksmi pret sevi vērtē mazāk pozitīvi. Tas liek domāt, ka Latvijā mūsu izglītības sistēma ir atbalstošāka meitenēm, kurās tipiski varbūt mācās labāk, ir centīgākas vai vai uzvedās labāk," vērtē Baiba Martinsone. "Zēni savukārt kulturālu apsvērumu dēļ ir zināmā mērā dažkārt akadēmiski pamesti. (..) Viņi nesaņem tādu atbalstu, kādu vajadzētu. Iespējams, kad skolas bija slēgtas un mācības notika attālināti, meitenēm zuda ļoti nozīmīgais aizsargājošais faktors - skolas atbalsts. Patiesībā skola bija viens no fundamentāliem aizsargājošiem faktoriem."

Otrs skaidrojums – nebija pieejami iekštelpu pulciņi, kur vairāk ir iesaistītas meitenes. 

"Trešais skaidrojums, kas mūs atšķir no Itālijas un Portugāles, latviešu pusaudžiem pandēmijas ietekme bija mazāka nekā pusaudžiem Portugālē un Itālijā. Mums ir dārzi, mazas pilsētas, iespējas iziet ārā. Tas ir citādi, nekā Lombardijas reģionā Itālijā, kad bija lokdauns ar aizliegumu iziet no dzīvokļa," analizē Baiba Martinsone.