Septembrī TV3 raidījums "Bez tabu" stāstīja par gadījumu Baložu pilsētas vidusskolā, kad kāda 1. klases meitene agresīvi izturējusies ne tikai pret saviem vienaudžiem, bet arī audzinātāju, kura centusies viņu atturēt, lai neuzbrūk citiem bērniem. Gadījumu plaši apsprieda arī sociālajos tīklos, kā vispār pirmklasnieks spēj kaut ko tādu pastrādāt un kāpēc skola uz meitenes agresivitātes uzplūdiem reaģējusi salīdzinoši kūtri. Kas izraisa bērnu agresiju skolā, vai to iespējams novērst un kā palīdzēt gan pašam bērnam, gan pārējiem agresijas situācijā iesaistītajiem, Ģimenes studijā vērtē Uzvedība.lv veidotāja Līga Bērziņa, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo un Raunas pamatskolas direktore Evija Pumpuriņa.

"Ar to, ka šis mācību gads būs sarežģīts mēs rēķinājāmies, jo ir jārēķinās, ka Latvijā ir bērni, kuriem ir samazinātas sociālās prasmes, samazinātas impulsa kontroles prasmes un prasmes risināt konfliktsituācijas," atzīst Līga Bērziņa. "Ja bērni un jaunieši nav bijuši skolā kvalitatīvi pusotru gadu, jārēķinās, ka pat tās knapās sociālas prasmes varētu būt aizmirstas un pazaudētas."

Evija Pumpuriņa nenoliedz, ka sastopas skolā ar situācijām, kad bērni ir agresīvi. Parasti tādas agresīvas darbības norisinās skolēnu starpā. Nav vēršanās pret skolotāju. Bet arī savstarpējā agresija skolēnu vidū satrauc.

"Situāciju ir daudz, bērni ir mainījušies, pilnībā to novērst un izslēgt to neizdodas," atzīst Evija Pumpuriņa.

Pie skolotājiem vēršas gan vecāki, gan arī paši skolēni, par ko ir vislielākais gandarījums, jo skolā ir uzstādījums, ka bērniem ir jājūtas drošiem vērsties pie pieaugušajiem un teikt.

"Visas izdošanās atslēga ir nebūt vienaldzīgiem," uzskata Evija Pumpuriņa.

Daina Žurilo piekrīt, ka dusmu un agresijas izpausmes ir koncentrētākas šajā mācību gadā, bet viņa norāda, ka pasaule kopumā ir kļuvusi dusmīgāka un agresīvākā un skolā ir tā vieta, kur atspoguļojas tas, kas notiek arī pieaugušo pasaulē. 

Līga Bērziņa iesaka censties saprast, kādos apstākļos problēmas rodas:

  • Ir bērni, kas ir agresīvi tikai pirmdienās. Pedagogi ātri saprot, ka tas ir tāpēc, ka viņi nav ēduši. Latvijā ir milzumdaudz ģimeņu, kur bērni netiek baroti sestdienās un svētdienās. Ja bērns nav ēdis, viņš nespēs uzvesties labi. Ir skolas, kur viņus ātri no rīta pabaro, un izrādās, bērns var noturēt uzmanību;
  • Ir bērni, kuri no rītiem ir harmoniski, viņi paliek agresīvāki uz pēcpusdienu, šiem bērniem veidojas sensorā pārslodzē. VIņi nogurst. Viņi nezina, kā atpūsties;
  • Ir bērni, kuri ir agresīvi no rīta, ir bērni, kurus nevar dabūt uz skolu. Ir pieaugušie, kurus nevar dabūt uz darbu, viņi ir nīgri un dusmīgi, kad viņi pamostas, paliek arvien omulīgāki;
  • Ir bērni, kuri ir agresīvi mūzikā, sportā un svešvalodās, tur katram ir savs noteikts iemesls;
  • Ir bērni, kuri ir agresīvi tikai starpbrīžos, viņi nespēj strukturēt savu brīvo laiku.

"Ja nesaprotam agresīvas uzvedības iemeslus, varam cīnīties un izdeg pedagogi," norāda Līga Bērziņa.

Tāpat mēdz būt bērni, kuri ir agresīvi tikai skolā. Ja vecāki neatzīst sava bērna agresiju, ir grūti palīdzēt. Līga Bērziņa aicina vecākus ticēt pedagogu teiktajam, jo bērnam, kuram mājās viss ir sakārtots un aprūpēts, skolā apjūk un viņam veidojas sensorā pārslodze. Viņš reaģē vardarbīgi. 

Sadarbība ar vecākiem mēdz būt sarežģīta, ja paši vecāki risina vardarbīgi situāciju un ar savām dusmām pastiprina vardarbību.