Šobrīd galerijas “Centrs” Rīdzenes ielā apskatāma piecgadīgā Leonarda Lindes gleznu izstāde “Leonardo Mikelandželo”. Šī ir jau trešā viņa darbu izstāde. Leonarda tētis, mākslas un dizaina skolotājs, uzsver, ka turpinot vecāku iesākto, bērniem ir iespēja sasniegt vairāk. Ģimenes studijā tiekamies ar Leonardu un viņa tēti Mārtiņu.

Leonards savā jaunākajā izstādē ir pievērsies gleznieciskiem eksperimentiem, savu spilgtāko piedzīvojumu un fantāziju stāstīšanai, citu leģendāro gleznotāju daiļrades studijām. Darbu tapšanu iedvesmo tētis – mākslas un dizaina skolotājs Mārtiņš Linde.

Jautāti, vai trešā personālizstāde piecgadniekam ir svarīgs notikums, gan tētis, gan Leonards atbild apstiprinoši, bet Leonarda domas tomēr vairāk aizņem lego komplekts, ko viņš ir ieguvis mājupceļā no bērnudārza. Mājas viņi ir pārradušies ar divriteņiem, arī ziemā Leonards ar tēti pa Rīgu pārvietojas ar riteņiem. Leonards saka, ka vajag saņemties, lai ziemā brauktu ar riteni.

Mārtiņš stāsta, ka Leonardam bijis kāds pusgadiņš, kad viņš varējis jau izpausties ar zīmuļiem

„Liku viņu situācijā, kur var izpausties ar zīmuļiem, arī flomāsteriem, viņam bija vide, kur var izmēģināt mākslinieciskos materiālus. Kā par brīnumu, tas klasiskais stāsts, viņš pareizi paņēma zīmuli, ne kā bērni ņem dūrītē.

(..) Dabiski profesionāls tvēriens. Viņam uzmanība ilgi noturējās pie zīmēšanas,” atklāj Mārtiņš.„Zīmēšana nav vienīgais, kas viņam patīk un padodas. Viņš strādnieka tips, viņš labi var paveikt visādas lietas. Viņš ņem un dara. Tas ir liels talants, ka viņš var izdarīt lietas.”

Pirmais Leonarda mākslas projekts bijis saistīts ar 12 mēnešiem, kopā ar tēti viņš skatījies krāsas dabā un attēlos un tad iekļāvis tās katra mēneša kompozīcijā. Šis projekts aizņēmis veselu gadu un to, tāpat kā arī abus nākamos var saukt par tēva un dēla kopīgiem projektiem, jo tētis ir uzņēmies savā ziņā menedžera lomu.

„Leonards rada mākslas darbu bez aizspriedumiem, kādi ir pieaugušajiem,” uzskata Mārtiņš.

Veidojot otro darbu sēriju, Leonards kopā ar tēti pētīja modernisma gleznotājus. Mēģināja iejusties leģendāru un ģeniālu gleznotāju ādā, mēģinot izprast, kā viņi to darīja. Arī pats tētis daudz jauna apguvis šajā periodā, studējot dažādu mākslinieku darbus. Šķirtot attēlus, Leonards norāda, ka viņu sajūsmina Endijs Vorhols un popārts.

Šis ir jau trešais Leonarda mākslas projekts, kurā tētis piedāvā Leonardam nedaudz vairāk trenēsies klasisko zīmēšanu un gleznošanu.

"Šajā projektā bija svarīgi, ka Leonards pats domā kompozīcijas, stāstus, tematus,” skaidro Mārtiņš.

Blakus mākslai un lego vēl viena Leonarda aizraušanās ir futbols. Leonards pats saka, ka viņam futbols patīk labāk, un viņš gribētu kļūt par futbolistu, jo ar mākslu paliek grūtāk.

Mārtiņš neuzskata, ka virzot dēlu mākslā, tā tiek īstenoti vecāku sapņi, drīzāk viņš ļauj pakāpties dēlam uz saviem pleciem. Un tas ir likumsakarīgi, ja vecākiem kaut kas patīk, patiks arī bērnam.

Sarunas laikā Leonards apglezno dinozauru. Un viņš izvēlas savu mīļāko krāsu – zaļo – pamatā.